Pestīšana vienīgi ticībā Jēzum

Pēdējā laikā daudzi modernie teologi apgalvo, ka Dievs cilvēces glābšanai var zināmā veidā lietot arī nekristīgās reliģijas. Viņi uzskata, ka Kristus ir apslēpts arī šajās reliģijās.

To, kurš dzīvo pēc tās gaismas, kas viņam atklājusies, Kristus izglābs, kaut arī viņš Kristu nepazītu. Balstoties uz šādām teorijām, bieži tiek apgalvots, ka nevis “evaņģelizācijai”, bet “dialogam” ir jābūt misijas ierocim. Dažviet ir notikušas pat lūgšanas sapulces ar citu reliģiju piekritēju piedalīšanos.

Ir pilnīgi skaidrs, ka šādai filozofijai un praksei nav nekāda bibliska pamata. Nav iedomājams, ka Vecās Derības pravieši varētu atrasties vienā lūgšanas sapulcē ar Baāla piekritējiem vai Pēteris un Pāvils ar tiem, kas pielūdz Jupiteru un Diānu. (Ap.d.14:11–15; 19:27; 1.Ķēn.18) Bībele saka: “Nav pestīšanas nevienā citā, jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana.” (Ap.d.4:12)

Balstoties uz kristīgo mīlestību, misijas ir izveidojušas dažādas palīgaktivitātes – skolas, slimnīcas utt. Tā ir atbilde Jēzus vārdiem par žēlsirdību pret tiem, kas atrodas trūkumā. (Mt.25:35) Taču skaidrs ir viens – misionāriskās darbības pamats ir Dieva Vārda pasludinājums kas vērsts uz atgriešanos un grēku piedošanu. (Lk.24:47)