Ziemassvētki piepilda lielo apsolījumu
13.12.2013 Autors: Dītrihs Bonhēfers e-refleksijas
Mozus mira uz kalna, no kura viņš attāli drīkstēja sveicināt apsolīto zemi. [5.Moz.32:48-52]
Ja Bībelē tiek runāts par Dieva apsolījumiem, tad runa ir par dzīvību un nāvi.
Valoda, kuru runā šis sen-senais stāsts, ir skaidra. Kurš ir redzējis Dievu, – tam jāmirst; grēcinieks mirst Dieva apsolījuma priekšā. Vai mēs saprotam, ko mums tas nozīmē?
Tik īsi pirms Ziemassvētkiem?
Ziemassvētki piepilda lielo apsolījumu; to Dieva apsolījumu, kas ir vēl daudzkārt svarīgāks nekā apsolītās zemes apsolījums.
Bībele ir apsolījumu pilna, ka ir noticis lielais brīnums – Dieva darbs bez cilvēka nopelna.
Kas notika?
Dievs uzlūkoja pasaules postu un pats atnāca, lai palīdzētu. Te un tagad Viņš bija, ne kā varenais, bet gan ieslēpts cilvēcē. Tur, kur ir grēcīgais, vājais, nožēlojamais un bēdīgais, tieši tur dodas Dievs, tur Viņš katram atrodams.
Un šis pasludinājums izskan cauri pasaulei ik gadu no jauna un arī šajā gadā nāk pie mums.
Ziemassvētki piepilda lielo apsolījumu; to Dieva apsolījumu, kas ir piepildīts.
Līdzīgās e-publikācijas