Nevardarbība un krusts

Protams, mēs nevēlamies apsūdzēt Jēzu par ļaunuma realitātes un spēka ignorēšanu!

Kādēļ visa Viņa dzīve bija nebeidzamas konflikts ar velnu? Ļaunumu Viņš sauc par ļaunumu, un tieši tāpēc viņš šādi runā ar saviem sekotājiem.

Kā tas ir iespējams?

Ja mēs uzskatītu nepretošanās principu par vispārēji pielietojamu ētisku priekšrakstu, mums patiešām vajadzētu ļauties ideālistiskiem sapņiem: mums vajadzētu sapņot par utopiju ar likumiem, kuriem pasaule nekad nepakļautos.

Ja nevardarbība tiek padarīta par laicīgās dzīves principu nozīmē noliegt Dievu, graujot Dieva žēlīgo priekšrakstu par pasaules saglabāšanu. Bet Jēzus nav politisko plānu sastādītājs; viņš ir tas, kurš ar ciešanām uzvarēja ļaunumu. Šķita, ka ļaunums ir uzvarējis pie krusta, bet īstā uzvara piederēja Jēzum. Un krusts ir vienīgais nevardarbības priekšraksta attaisnojums, jo tikai tas var iedegt ticību uzvarai pār ļaunumu, un ļaut cilvēkiem paklausīt šim priekšrakstam. Un tikai šāda paklausība ir svētīta ar apsolījumu, ka mēs būsim Kristus uzvaras un ciešanu dalībnieki.