Ko nozīmē liela ticība?

Bet virsnieks atbildēja un sacīja: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāc manā pajumtē; saki tik vienu vārdu, un mans kalps taps vesels.”.. Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: “Patiesi Es jums saku: ne pie viena Israēlā Es tādu ticību neesmu atradis.” (Mt.8:8, 10)

Redzot virsnieka lielo ticību, Jēzus brīnījās. Bet ko nozīmē liela ticība?

Atbildi uz šo jautājumu mēs gūstam, kad saprotam ticības jēgu un būtību. Ticēt nozīmē paļauties uz Dievu un Viņa apsolījumu. Dievs nāk pie mums ar vēsti par žēlastību un pestīšanu Jēzū Kristū. Pateicoties Svētā Gara darbam, mūsu sirds spēj pieķerties šai vēstij un nākt pie Jēzus. Ticēt nozīmē nākt pie Jēzus (Jņ.6:35 u. trpm.; Rom.10:14-18).

Ticība nav kāda pestījoša iemaņa vai prasme, ko sevī varam attīstīt. Ne jau pati ticība ir glābiņš. Nē, mūs glābj ticības objekts – Jēzus, kam uzticamies. Ticība ir tikai un vienīgi tukšas rokas, kas saņem dāvanu.

Ko nozīmē liela ticība?

Diemžēl no pieredzes zinām, ka ne vienmēr ticība spēj vadīt un valdīt cilvēka sirdi. Bieži vien tajā rodas gan šaubas, gan nedrošība, un ticība izrādās vāja.

Atcerēsimies notikumu ar mācekļiem vētrā Ģenecaretes ezerā. Vētras laikā viļņi vēlās pāri laivai, un, mācekļiem cīnoties ar buru un airiem, laiva tomēr sāka grimt. Tajā pašā laikā Jēzus laivas galā mierīgi gulēja. “Un tie piegāja pie Viņa un modināja Viņu, sacīdami: “Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam!” Un Viņš uz tiem saka: “Kam esat tik bailīgi, jūs mazticīgie?” Un Viņš cēlās, apsauca vēju un jūru, un iestājās pilnīgs klusums” (Mt. 8:26).

Vāja ticība nespēj lūkoties vienīgi uz Jēzu, tā skatās arī uz visām mūsu ceļā samilzušajām problēmām.

Turpretī stipra ticība raugās tikai uz Jēzu. Tāda ticība bija romiešu centurionam, kas neskatījās ne uz ko citu kā vienīgi Jēzu. Jēzus par viņu teica: “Patiesi Es jums saku: ne pie viena Israēlā Es tādu ticību neesmu atradis.”

Lai Dievs spēcina mūsu vājo ticību un māca raudzīties tikai uz Jēzu un Viņa apsolījumu!