Uzticies vienīgi Vārdam

Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā, pilnīgi pārliecināts, ka Dievs to, ko Viņš apsolījis, arī spēj darīt. (Rom.4:20-21)

Mums nav jātic visām parādībām – ja vien pati ticība nemudina mūs to darīt. Es gribu paturēt savā sirdī Dieva vārdu, gribu, lai ar to man ir gana; ar šo Vārdu vien es vēlos dzīvot un mirt.

Tādēļ, ja arī Dievs sūtītu eņģeli, kas sacītu: “Tev nav jātic šim apsolījumam!” es atvairītu viņu, teikdams: “Atkāpies no manis, sātan!”

Pat tad, ja pats Dievs man parādītos visā savā godībā un teiktu: “Tu neesi manas žēlastības cienīgs, es gribu mainīt savu nodomu – šo apsolījumu es tomēr nepildīšu!”, es šādai parādībai neticētu un būtu gatavs dedzīgi strīdēties pretī.

Kā Ījabs sacīja: ja arī Dievs gribētu mani nonāvēt, es tomēr ceru uz Viņu! Tā nu negribu redzēt, ne dzirdēt neko citu; gribu dzīvot un mirt ticībā, kaut arī eņģeļi, velni vai pats Dievs sacītu ko tādu, kas ir pretrunā manai ticībai.