Vanag, atkāpies!

Noklausies šo e-publikāciju

Atkarībā no trauka tilpuma, tam ir savs mērs. Lai gan zinātniski bija pierādīts, ka LELBiešu pacietība ir bezizmēra, nu tās mērs ir pilns. “Vanag, atkāpies!” tie sauc.

Līdz šim viens otrs uzskatīja, ka tāds vēl nav dzimis, kas drīkstētu iebilst Vanagam. Cits atkal cerēja nodzīvot ilgāk par Vanagu, un tad doties kalpošanas druvā. Bet tagad, kā ir, tā ir.

Diemžēl, diemžēl, secina e-firziķis, pēdējais piliens ir nevis ilgas pēc luteriskās ortodoksijas, bet gan finanšu lietas, ar kurām gan godātai “baznīcas vadībai” ir maz sakara.

Šie krietnie, no pašu vidus izraudzītie, un uz mūžiem pasvētītie, vīri, nodarbojas tikai ar garīgām lietām. Viņiem viss laicīgais ir svešs un tāls. Un tikpat tālu ir jaunie bīskapi no savām avīm, jo saskaņā ar viņu mīļā drauga, Romas pāvesta, mācību, baznīca ir bīskapi nevis centīgie baznīcānācēji.

Starpcitu, neskatoties uz to, ka arī pāvestam pienācis laiks iet pensijā, sakarā ar viņa bērnu lietām, viņš pazemīgi turpina nest savu smago baznīcas vadīšanas krustu. Pāvestam vienmēr ir taisnība, jo viņš taču ir nemaldīgs saskaņā ar pāvestības mācību. Līdzīgi noskaņots ir arī Vanags un Partneri.

Īsi sakot, e-fiziķis vēlas paskaidrot, ka bīskapiem nav iespējams atkāpties no saviem amatiem, jo, pirmkārt, viņi ir nule kā pasvētīti uz mūžu, un, otrkārt, viņi atbild tikai par garīgām lietām [neskatoties uz to, ka viņi ietekmē un virza laicīgo lēmumu pieņemšanu].

e-firziķis pieļauj, ka viena no iespējām, kā tālāk attīstīsies situācija, ir mums visiem labi pazīstama. Proti, LELB vadība lūgs valstij pārņemt LELB, bet paši turpinās pieticīgi dzīvot no aizņemtas aizdotas naudas procentiem. Valdībai būs jāsedz LELB parādi, jāizmaksā mācītājiem algas un kompensācijas, un jānoorganizē izdevīga LELB pārdošana.

Tiks izsludināts konkurss, kurā pieteiksies Romas katoļu baznīca [RKB] un Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas [LELBāL].

Sarunu gaitā noskaidrosies, ka LELB kā vienu veselumu pārdot nav iespējams, jo viena daļa neatbilst LELBāL prasībām, savukārt, otra RKB.

Tad tiks pieņemts lēmums LELB sadalīt attiecīgās daļās, bet katru no tām pārdot kā visu veselo. Līdz ar to valsts saņems divas reizes vairāk naudas. Diemžēl, šī summa segs tikai 5% no visām izmaksām, tādēļ 95% nāksies segt no valsts budžeta līdzekļiem.

Tajā pat laikā draudzēs noritēs ierastā dzīve. Šad tad notiks dievkalpojumi, kurus laukos apmeklēs daži padzīvojuši cilvēki. Kultūras pieminekļiem tiks labotas durvis un jumti. Tiks iekasēti ikgadējie maksājumi, veikta kristīšana, laulāšana un apbedīšana.

Mācītāji, sekojot labākajām kristīgajām tradīcijām, strādās ikdienā laicīgu darbu, lai apgādātu sevi, savu ģimeni un pat draudzi, un centīsies nedomāt par to gadu, ko tie pavadīja tērējot aizņemtu naudu.

Bet atbildību par finansiālo situāciju būs jāuzņemas kūtrajiem ziedotājiem, un tiem ultra individuālistiem un kolektivizēties negribošajiem, kas nevēlējās pārdot īpašumus, un pārdevuši, nevēlējās dalīties ar baznīcas vadību, kura rūpēs par attīstību un draudžu garīgo labklājību, pirmkārt, bija uzaudzējusi milzīgu kupri, kas īsā laikā no konsistorijas evolucionēja par virsvaldi, un, otrkārt, glābjot savu ķīseļmācību diskvalificēja brīnišķīgus luteriskās mācības skolotājus.

Ko sēsi, to pļausi. Grūti būt vadonim, vēl grūtāk – nemīlētam vadonim.

Būs jau labi, mīļie LELBieši. Baznīcas bagātība nav finanses. Jo Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes. [Mt.4:4] Meklējiet to.

Jūsu e-firziķis.