Ieskaties

57 komentāri par “LELB + RKB = Patiesības piesmiešana

  1. ak Mulder, kāds nabaga cietējs …tas +Jānis …kā gan viņu neaizsargāto visi spēj apbižot .. būs vien jābrauc pie tētiņa Romā uz pleca paraudāt…

  2. Arhibīskapa viedokli mēs zinām ļoti labi. Tas skaidri redzams viņa vārdos un darbos. Arī augstāk lasāmais raksts ir tapis klausoties viņa runās. Nekādu pretrunu. Nekā personīga.

    Ar cieņu,
    gviclo

  3. Mulder, Tevis norādītajā arhb JV viedoklī lasu, ka “Būtu jāvienojas par garīdznieku un svētdarbību savstarpēju atzīšanu. Tas dotu iespēju, piemēram, luterāņiem, kas strādā, piemēram, Spānijā, kur tuvumā nav luterāņu baznīcu, saņemt sakramentus un garīgo aprūpi vietējā katoļu baznīcā. Ja šajās lietās tiktu sasniegta vienprātība un savstarpēja uzticēšanās, teorētiski ir iespējams runāt arī par strukturālu vienību, tomēr fantazēt par to, kāda tā varētu būt, ir stipri pāragri. Vispirms jāstrādā pie vienprātības mācībā.”

    Izceļu: Ja šajās lietās tiktu sasniegta vienprātība, t.i., par garīdznieku (droši vien arī pāvesta) un svētdarbību atzīšanu.

    Teorētiski pareizi, vai ne?? :) Patiesai baznīcas vienībai pietiek ar vienprātību Evaņģē­lija mācībā un sakramentu pārvaldīšanā, lasām ATA.

    Bet vai tas ir tas, ko vēlas JV? Jo tālāk viņš saka: “Ekumenisms ir kopīga ielūkošanās Svētajos Rakstos cerībā atrast jaunas atziņas, kas vairāk vieno nekā šķeļ.” Tātad tomēr meklēsim SvR jaunas atziņas??? Bet, ko no šī teiktā, Tavuprāt, šeit domāts darīt ar tām atziņām, kas šķeļ?!?

  4. talyc Tev bauda, kad tā gudri raksti?

    Var jau tā, ja grib asumus: KLB-ELKB = LELB vanckari…

    a ko tas dod?

  5. Talyc, mazāk asi būtu:
    LELB = RKB filiāle (ārštata)
    :)

    Bet, ja nopietni, tad dod Dievs luterāņiem neuzkāpt uz tās papisma kibernētikas grābekļa!!!

  6. Šovakar, 15. aprīlī, plkst. 20:00 raidījuma „100.pants” studijā viesosies Latvijas Luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags un Romas katoļu baznīcas Latvijā priesteris Zbigņevs Stankevičs

    T.k. gatavojiet jautājumus 100pants@ltv.lv vai twitter.com/100pants

  7. janciigs koments no dienas…
    ***
    Baron von Drekberg 10:57

    Es ar grib uzrakstit par rind par to pareiz diev pielugsan. Tas nav pareiz, ka tas luter bikts tēv ir sagājis iekš sviest. Viņš tik grib būt draugs ar tiem vis cilvēk kas skait tās lūgsn un sit sav ceļ pret zem. Mēs ar sav siev bijām uz vien koncert pie to kazak bikts tēv Ļedajev. Tur ar bij mūs galvenais stacij priekšniek kopā ar to luter biktstev. Zo tas ir tik lab ka tas luter bikts tēv nesēž iekš sav hauz bet grib iet uz tus ar visād cit gruntīg cilvēk.

  8. Ja prefekts domā kategorijās – ELBL,KLB=LELB vanckari, tad pēc šīs pašas loģikas – LELB ir RKB vanckari, vai ne tā, prefekt?

  9. Sveiki draugi,

    Es piedāvāju augstāk minēto aplūkot šādi:

    1. Vai LELB ir RKB filiāle? LELB vadība un tās piekritēji mērķtiecīgi cenšas arvien vairāk LELB padarīt līdzīgāku RKB. Tiek izmantotas arī tādas metodes, kā jauno mācītāju sagatavošanas iestādes restrukturizācija un neizlēmīgo garīdznieku ievirzīšana. Tātad – vai LELB grib būt RKB filiāle?

    2. Vai KLB ir LELB (LA) vanckari? Ja mēs par LELB domājām līdzīgi kā Vanags, tad KLB tiešām ir vanckari, bet ja mēs par evaņģēliski luterisku baznīcu domājam saskaņā ar LTA, tad KLB nav vanckari. Vai tad tā nav?

    Tās ir manas personīgās domas.

    Ar cieņu,
    gviclo

  10. protestantu “pielīšana” Antikristam nebūt nav šokējoša (negaidīta), bet likusmsakarīga, jo ir velna mērķtiecīgas darbības rezultāts:

    …šoreiz Roma acis met uz Bīskapiem. Ja kādreiz labi darbojās process, ka katolizējot ķēniņu arī visi tās ķēniņvalsts iedzīvotāji skaitījās katolizēti, tad tagad Antikrista evaņģelizācijas objekti visu pirmām kārtām ir citu konfesiju garīgie līderi…

    viss notiek kā es jau par to reiz biju rakstījis … kā Tas Kungs man bija ļāvis šīs lietas ieraudzīt
    pētiet, draugi, Rakstus un šokējošā realitāte jūs vairs nešokēs!!!
    ???jeb vai nezināt, ka beidzamie laiki ir klāt

  11. Vienreiz līdzīgam procesam gāja cauri anglikāņi,tikmēr spēlējot RKB spēlītes anglikānismā, kamēr secināja, ka kopumā neizdosies pielipināties RKB un konvertējās, sašķeļot Anglijas Baznīcu ( iespējams, Vanagam sakārojies Ņūmena laurus – kardināla amatu uz vecumdienām ;-) ).

  12. Cik viegli ir otru apmētāt ar dubļiem,bet kā paliek ar to,ka ticam ta vienam Dievam-Dzīvajam Trīsvienīgajam Dievam.Vai tas nav vienalga kurai konfesijai piederam?Sadraudzība ir vajadzīga,vai tad vēstures gaitā ir mazums karu,kas karoja,lai aistāvētu savus uzskatus par Dievu?

  13. dārgā nita-6…!
    kāpēc tu domā, ka atziņa, ka Dievs ir trīsvienīgs, dod pestīšanu? ..un bez tam- RKb praktizē rupju, brutālu elku pielūsmi, klanoties dažādu eku tēlu un svētbilžu priekšā- izgāšsvētdien es pats redzēju, kā iekš katoļu bazn cilvēki ilgi lūdzās Marijas tēlu, bučo koka un vara figūras utt…mani šausmina šausmas..brr

  14. Vai jums, kas te šūmējaties un nemitīgi piešaujat ogles saviem pārkairinātajiem prātiem, nav nevienu brīdi ienācis prātā, ka tas ar ko jūs nodarbojaties ir nevis Evaņģēlija vēsts nešana pasaulē, bet gan rupja un neglīta apsaukāšanās? Vai tiešām tas ir tas, uz ko Dievs ir jūs aicinājis?
    Vai tiešām jūs domājat ka citu kristiešu kritizēšana, turklāt publiskā vidē – pasaules priekšā, jūs tuvina Dievam? padara jūs labākus? Kas jūs ir iecēlis par tiesnešiem?

    puritan, ja jau tevi tik ļoti šausmina RKB prakse, uz priekšu – ej un demolē katoļu baznīcas, kā to darīja jūsu priekšgājēji 16. gadsimtā, taisi sārtus no ikonām Esplanādē, kā tas bija toreiz.

  15. Sveiki draugi,

    Noskatoties Roberto pielipināto video, es saprtu, ka vienprātība tieši ar RKB ir Jāņa Vanaga dzīves uzdevums un sirdsapziņas jautājums. [Kādēļ tad viņš nediskutē ar reformātiem un metodistiem?]

    Iespējams viņu ir apžilbinājuši Vatikāna zelta torņi.

    Viņš pārliecināja arī par šī sava mērķa cēlumu un nepieciešamību. Tādēļ, lai viņš un viņējie to dara, ja grib. Uz kā rēķina? Tās lai paliek uz viņu sirdsapziņām.

    [Manuprāt, tas ir iespējams vienīgi uz grūti izcīnītās un asinīm apliecinātās patiesības rēķina. Ceļš ir tikai viens – kā sacīja Pujats – pāvesta varas akceptēšana.]

    Viņam taisnība, ka RKB katehisms un LTA ir pilnīgi atšķirīgas ticības apliecinājumi, kas 400 gadu laikā abas grupas ir attālinājis līdz bezgalībai. [To arī minēja Juris Cālītis] Bet Vanagam prātā ir cits – ieklausīšanās ceļš.

    Tādēļ, kā reiz sacīja Luters, tas Kungs lai jūs piepilda ar dusmām pret pāvestu.

    Ar cieņu,
    gviclo

  16. gabriels, kāpēc ar apsaukāšanos? Es, piemēram, RKB un PB – tā pat kā svētīgais Luters, redzu daudzas labas lietas, arī Evaņģēliju, Rakstus , Sakramentus, lūgšanas, misijas dedzību u. c. Tomēr, tajā de facto ir arī elkdievība ( svēto kults, pāvesta kults ) , kas neļauj saskatīt RKB kā Baznīcu-

  17. lai kā RKB to gribētu, jo šīs lietas tai ir palikušas par slazda valgu un piedauzības akmeni. Vnk, to redz ikviens bezaispriedumains vērotājs – gan RKB kristīgos, gan arī ne[anti]kristīgos elementus. Jāpiebilst, ka arī tā saucamajā luterisma pasaulē kopumā ir šīs pašas problēmas – kristīgums un [anti] kristīgums, arī to nevar nepamanīt, vnk no tā pasarga turēšanās pie Baznīcas mācības [ LTA ], bet RKB baznīcas mācībā ir neskaidra, divdomīga un pretrunīga, tā neveic šo svarīgo uzdevumu – sargāt kristīgo tautu no maldiem.

  18. Jānis Vanags

    Ar Katoļu baznīcu sarunājamies nevis pievienojamies

    Lieldienu svētdienas vakarā televīzijas raidījums De facto paziņoja, ka Latvijas luterāņu baznīcu gaida radikālas pārmaiņas. Tā varot pievienoties Romas katoļu baznīcai. Gribu tūlīt nomierināt tos, kurus šī ziņa satrauca – tā nav taisnība.

    Kā viss sākās?

    Pagājušajā gadā es saņēmu ziņu, ka kardinālam V.Kasperam būtu interese ar mani satikties, lai pārrunātu iespēju Latvijā uzsākt dialogu starp luterāņiem un katoļiem. Iniciatīva sākotnēji nāca no Igaunijas luterāņiem, kas arī ir uzsākuši līdzīgas sarunas un reizē ar mums tikās ar V.Kasperu. Arī Patstāvīgā evaņģēliski luteriskā baznīca (SELK) – mūsu draugi un partneri Vācijā – tikās ar V.Kasperu un varbūt sāks dialogu ar katoļu baznīcu. Kardināls izteica prieku par draudzīgajām, ekumeniskajām attiecībām Latvijā un solīja uzrakstīt vēstuli katoļu bīskapiem Latvijā, mudinot viņus iesaistīties sarunās. Atgriezies no Romas, pārrunāju to ar kardinālu J.Pujatu. Tādēļ sarunā ar TV žurnālisti viņš teica, ka iniciatīva nākusi no mūsu puses. Man gribas ticēt, ka patiesībā tā nāca no Dieva.

    Kāds ir sarunu mērķis?

    Par to šobrīd daudz baumo. De facto stāstīja par luterāņu pievienošanos katoļiem. Tiek arī teikts, ka mērķis ir panākt kanceles un altāra sadraudzību jeb ūniju, kad abu baznīcu piederīgajiem būtu iespējams kopīgi svinēt Dievgaldu. Te man vēlreiz jāatgādina, ka patlaban sarunu mērķis abām delegācijām ir iepazīstināt vienai otru ar savas baznīcas mācību strīdīgajos jautājumos. Piemēram, interneta diskusijās kāda katoliete raksta: „Jēzus dala ne tikai maizi un vīnu, bet vēl piedevām saka: Šī ir mana miesa, šīs ir manas asinis. Bet luterāņi tam netic. Apgalvo, ka klātbūtne ir tikai garīga.“ Tā domā daudzi katoļi, jaucot mūs ar reformātiem un citiem kalvinistiem. Īstenībā luterāņu baznīca apliecina patiesu Kristus miesas un asins klātbūtni svētajā vakarēdienā. Savukārt luterāņu vidū ir izplatīts uzskats, ka misē katoļu priesteris atkārto Kristus upuri. Mūsdienu katoļu teologi teic, ka viņu baznīca jau sen vairs tā nemāca. Kā ir patiesībā? Būs interesanti un ļoti vērtīgi noskaidrot. „Regulāras tikšanās un pārpratumu novēršana vairos uzticību un draudzību starp abu baznīcu kristiešiem, un tas jau pats par sevi ir labs rezultāts“, teica kardināls V.Kaspers. Grūti viņam nepiekrist.

    Ko iesākt ar atšķirībām?

    Ja sarunas labi veiksies, mēs varam neapstāties pie pārpratumu kliedēšanas, bet pārrunāt reālas atšķirības. Tādas luterāņu un katoļu starpā tiešām ir. Manuprāt vispirms jāmēģina saprast, cik tās ir nopietnas. Piemēram, tūkstošiem katoļu 15. augustā svētceļo uz Aglonu svinēt mūsu Kunga mātes debesīs uzņemšanu. Luterāņi šādiem svētkiem pamatu Rakstos neatrod. Vai konkrēti šīs domstarpības ir tik nopietnas, lai atturētu abas baznīcas no dalīšanās vakarēdienā? Tā ir tēma pārdomām un diskusijai – arī mūsu pašu starpā.

    Saskaroties ar būtiskām atšķirībām evaņģēlija vai sakramentu izpratnē, nav iedomājama tirgošanās ar ticības apliecībām: „mēs piekāpsimies te, bet jums par to jāpiekāpjas tur.“ Taču mēs varam kopīgi lasīt Rakstus un lūgt Dievu apgaismot mūsu izpratni. Iztēlosimies, ka mums izdotos pārliecināt katoļu partnerus, ka luterāņu skaidrojums kādā strīdīgā jautājumā ir pareizs. Vai tas varētu ierosināt pasaulplašo Romas katoļu baznīcu koriģēt savu dogmatiku? Godīgi sakot, to man ir grūti iedomāties. Bet pamēģināt var. Galu galā sliktākais, kas var notikt, ir saņemt „nē“. Arī mums var nākties sacīt „nē“.

    Es apzinos, ka šis izklāsts ir vienkāršots. Būtu bravūra iedomāties, ka luterāņu un katoļu attiecības tiks atrisinātas Rīgā kopīgās Bībeles stundās, bet mēs varam cerēt dot savu pienesumu. Katoļu baznīcā nekas nenotiks bez Vatikāna piekrišanas. Mums būs jārunā ar luterāņu baznīcām, ar ko mūs saista partnerattiecības. Dialogs abu konfesiju starpā ir risinājies desmitiem gadu. To rezultāti ir aprakstīti daudzos ekumeniskos dokumentos, kas mums nav pat virspusēji pazīstami. Ja gribam būt nopietni, mums nāksies tos studēt un izprast mūsu baznīcas attieksmi pret tiem. Mums nāksies daudz mācīties un formulēt pašu baznīcas nostāju daudzos jautājumos, par ko līdz šim neesam domājuši. Darba apjoms ir neaptverams un var likties par lielu vienam cilvēka mūžam. Taču Dievam netrūkst laika un padoma.

    Vai tur kaut kas var iznākt?

    Esmu dzirdējis daudz skeptisku vērtējumu. Kā gan var sarunāties ar katoļiem, ja nav atcelti Tridentas koncila uzliktie nosodījumi luterāņu mācībai? Katoļu baznīca nepiekāpšoties nevienā punktā un tā tālāk. Jā, mūsu baznīcu starpā ir mācības atšķirības un savstarpēji nosodījumi. Ja tādu nebūtu, tad nevajadzētu nekādu sarunu. Sākot jebkuru darbu, ir pareizi cerēt uz labāko, kamēr nav nācies pārliecināties par pretējo. Luteram Vormsas reihstāga priekšā nācās stāvēt ar bailēm par savu dzīvību. Mūsu sarunas ir patīkamas tādēļ, ka nevienam nekas nedraud un nevienu ne uz ko nespiež. Iznākums ir tikai Dieva un mūsu pašu ziņā. Ja mucai ir dažāda garuma dēlīši, tad ūdeni var ieliet līdz vietai, kur beidzas īsākais. Mūsu sarunās īsākais dēlītis ir vienprātība mācībā. Tuvināšanās baznīcu starpā var notikt atbilstoši tam, cik daudz vienprātības tiks atrasts.

    Vai ir iespējams sasniegt vienprātību, neejot kompromisos ar ticību un sirdsapziņu? Vai ir iespējams panākt, ka katoļi un luterāņi viena otru atzīst par patiesām baznīcām (diemžēl šodien tas vēl tā nav), un ka atzīst viena otras garīgos amatus un svētdarbības? Tas ir ļoti sarežģīts uzdevums. Taču vēlreiz – primārais mērķis ir noskaidrot pārpratumus, labāk vienam otru iepazīt un vairot uzticēšanos un draudzību. Tur izredzes ir ļoti labas.

    Kā ar „strukturālo vienotību“?

    „Ja ir vienprātība, tad es domāju ka ir pamats runāt arī par strukturālu vienotību“ – vai šis teikums, ko sacīju raidījumam „De facto“ nenozīmē luterāņu pievienošanu katoļu baznīcai? Nekādā gadījumā. Šie jēdzieni ir tik tālu viena no otra kā rīti no vakariem. Pievienošana nozīmētu, ka luterāņu baznīca zaudē savu struktūru un identitāti jeb vienkārši pārstāj eksistēt. Atkalapvienošanās – vārds, kas arī lietots raidījumā, nozīmētu atjaunot stāvokli, kāds bija pirms reformācijas. Manuprāt tas ne tikai nav vajadzīgs, bet nav pat iespējams. Varbūt to varēja panākt reformācijas laikā, bet ne tagad, pēc pieciem luterāņu baznīcas pastāvēšanas gadsimtiem. Par ko tad ir runa?

    Ir principā nepareizi uz „strukturālo vienotību“ koncentrēties tagad. Šai posmā jēdzienam nav nekāda satura. Šobrīd galvenais ir sarunas par teoloģiju. Taču iedomāsimies, ka pēc sarunās pavadītiem gadiem luterāņi un katoļi būtu sasnieguši vienprātību. Tad mēs būtu pavisam citā situācijā – vienprātīgi mācībā, brīvi dalīties vārdā un sakramentos, brīvi atzīt viens otra garīdzniekus, pieauguši savstarpējā izpratnē un uzticībā. Varbūt tad mēs gribētu jaunajām attiecībām un sasniegtajai vienprātībai piešķirt kādu ārēji redzamu izpausmi? Tas ir ļoti iespējams. Kāda tā varētu būt? Manuprāt noteikti būtu jāsaglabā mūsu draudzes, mūsu dievkalpojums, ar vārdu sakot mūsu identitāte. Svarīgi arī, lai mēs sastaptos kā divas baznīcas, kas izmēros ir ļoti dažādas, taču Dieva priekšā vienlīdzīgas cieņā. Taču šobrīd par to ir pāragri fantazēt – mums nav ne jausmas, ko mēs domātu tādos apstākļos. Šobrīd mēs varam tikai lietot konceptuālu terminu „strukturāla vienotība“, kurš ir labs tādēļ, ka pieļauj iespēju, bet ne konkrētu izveidojumu. Ne pasaulē, ne Latvijā nekad nav runāts par luterāņu “pievienošanos” katoļu vai kādai citai baznīcai. Īstenībā šobrīd notiek tas, ka cilvēki, kuri viens otru pazīst un ir draugi jau ceturtdaļgadsimtu, ir apsēdušies pie viena galda, lai runātu par teoloģiju. Vai to darīt nebija laiks jau sen?

    Kur var uzzināt par sarunu norisi?

    Sarunas ir tik tiko sākušās. Diskusiju grupa ir tikusies divas reizes. Pirmajā reizē nolēmām, ka strādāsim. Otrajā reizē apspriedām tēmas, par kurām diskutēt. No luterāņu puses likām priekšā jautājumus, kurus savulaik diskusijai izvirzīja jau M.Luters savos Šmalkaldes artikulos. Katoļu brāļi apņēmās sagatavot savu tēmu katalogu un kā pirmo ierosināja apspriest jautājumu kas ir baznīca un kas vajadzīgs tās vienībai. Luterāņu pusi sarunās šobrīd pārstāv mācītāji Indulis Paičs, Aleksandrs Bite un šo rindu autors. No katoļu puses piedalās Jānis kardināls Pujats un priesteri Dr.Paulis Kļaviņš un Dr.Zbigņevs Stankevičs.

    Sarunu dalībnieki apzinājās un īpaši uzsvēra, ka tās nedrīkst palikt vienkārši baznīcu vadību un dažu teologu konsultācijas. Tās nevar palikt arī tikai mācītāju ziņā. Sarunām jēga būs tikai tad, ja tās zinās un pieņems visa baznīca. Līdz šim notikušais ir aprakstīts mūsu laikrakstā Svētdienas Rīts (24.01.09) un arī baznīcas mājaslapā . Arī uz priekšu tiks gādāts, lai par sarunu gaitu un saturu varētu uzzināt gan mācītāji, gan draudžu locekļi. Vajadzētu pat vēl vairāk. Dr. A.Pipkorns, kas savulaik pārstāvēja Misūri Sinodi sarunās ar katoļu baznīcu, dod manuprāt lielisku ieteikumu: „Ir svarīgi, lai sarunas, nav ierobežotas tikai mazu, oficiāli deleģētu teologu un ekumēnistu komisijā, kuri satiekas uz trīs dienām divreiz gadā. Lai arī cik vērtīgas un vajadzīgas nebūtu šādas konferences, tām līdztekus vajag simtiem paralēlu konferenču, kurās tiktos informēti, atbildīgi un ieinteresēti garīdznieki un laji, kas pulcētos pietiekami mazās grupās, lai veidotos efektīvai diskusijai tik svarīgā tuvība, un tiktos pietiekami bieži un ilgi, un lai uzticēšanās citu dalībnieku godīgumam kļūtu par sirds pieredzi, nevis tikai prāta attieksmi. Šīs sarunas jāstiprina ar sadarbību projektos, kas ir interesanti abām pusēm, un kuros abas puses var iesaistīties, nepārkāpjot sirdsapziņu, un arī ar jēgpilniem kontaktiem dievkalpošanā.”

    Kādēļ tas viss vajadzīgs?

    Interesanti, ka pat rakstot antiekumenisku sacerējumu, tā autori parasti uzskata par vajadzīgu dot nodevu kristīgajam politkorektumam, pieliekot priekšā kādu atrunu, piemēram: “Kā daudzi konfesionāli luteriskie kristieši, es, protams, apsveicu ekumēnisko dialogu, kurā viena baznīca skaidro kādai citai savu oficiālo mācību un tādā veidā pūlas atrast kopīgu pamatu kanceles un altāra sadraudzībai jeb ūnijai“, kam seko daudzas lappuses ar pierādījumiem, kādēļ praktiski to nekādā ziņā nedrīkst darīt. Tas nozīmē, ka vienotība kristiešu starpā ir tik skaidrs Kunga Jēzus Kristus aicinājums, ka tam atklāti neuzdrošinās pretī runāt. Taču vienotība ir kas vairāk par politkorektām frāzēm. Kristiešu vienotība ir paša Jēzus lūgšana Tēvam: „Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis.” (Jņ.17:21). Kristiešu vienotība bija reformatoru vēlēšanās un mērķis. Lutera līdzgaitnieks Filips Melanhtons raksta Augsburgas apliecības ievadā: “Dažādos viedokļus vajag mīlestībā un laipnībā uzklausīt un apspriest, lai pēc tam, kad novērsts un izlabots tas, ko abas puses sapratušas atšķirīgi, atgrieztos pie kristīgas vienprātības un patiesas reliģijas.” Kristiešu vienotība bija misionāru aicinājums, kuriem baznīcu sašķeltība un strīdi bija liels šķērslis būt par Kristus lieciniekiem līdz pasaules galam un darīt par mācekļiem visas tautas. Kristiešu vienotība visbeidzot ir mūsu sirds pieredze, ka ir labāk dzīvot draudzībā un sadarbībā, sekojot Jēzum, nekā strīdēties, apmainīties nosodījumiem vai vienkārši novērsties. Var sacīt, ka kristiešu vienotība ir sapnis, kas šai pasaulē nepiepildīsies, bet labāk ir dzīvot un kalpot labam, Kristus vēlētam sapnim, nekā lolot rūgtumu, sacerēt sazvērestības teorijas un sēt aizdomas. Tiem, kas tādēļ cenšas mūsu starpā sēt aizdomas un šķelšanos, nodziedāsim:

    „Lai būtu velnu diez kāds bars, kas mūs grib aprīt kāri
    Mūs tomēr sarga Dieva Gars – tas elles varai pāri.“

    Tā lūk, mīļie brāļi un māsas, esmu jums patiesīgi, bez viltus, maldības vai aizmugures domas izstāstījis visu, kas man zināms un domājams par mūsu sarunām ar Katoļu baznīcu. 133. Psalms māca: “Redzi, cik jauki un cik mīļi, kad brāļi kopā dzīvo vienprātīgi! Tas ir kā dārga eļļa, kas pil no galvas bārdā, Ārona bārdā, un notek uz viņa drēbju vīlēm. Tas ir kā Hermona rasa, kas nokrīt uz Ciānas kalniem, jo tur Tas Kungs ir apsolījis svētību un dzīvību mūžīgi!“ Es aicinu arī jūs lūgt par sarunu sekmēm un piedalīties ar labu pienesumu šai svētīgajā nodomā.

  19. nesaprotu kāpēc gan +Jānis ir tā satraucies un tagad taisnojās..

    šo svētdien DeFacto turpinās rādīt citu sižetu par LELB

  20. Zini kā, Robert, jāpieņem, ka daudz ko nesaprotam. Viens gan ir skaidrs i-netā cilvēi ļoti ķengājas. Tavā pārrudzībā esošais portāls izceļas ar LELB apķengāšanu. Protams, to var saprast, zinot, no kurienes reiz aizgājāt un, ka katru dienu sev jāatbild.. kapēc esam šeit nevis citur…

    Bet vai nebūtu labāk mēģināt brāļiem Talyc and Co ieņemt citu virzienu… tādu pozitīvu, apliecinošu…. arī pašiem būs vieglāk dzīvot… nevis visu laiku dzīvot zazvērestības teorijas rēgā… un piegānīt ēteru…

  21. man rakstīšana par LELB vairāk atgādina “dzelzs priekškara” laiku, kad no ASV tika translēta Amerikas Balss…

    tagad, kad LELB darboņi cenšas iznīcināt luterismu Latvijā, kādam ir jārunā/jāraksta: kas notiek baznīcā

  22. Laudetur Jesus Christus!

    Jā- mani šausmina un šokē tieši cien. Arhibīskapa Vanaga nostāja attiecībā uz Romas „ baznīcu” – jo man Arhibīskaps ir sirdij tuvs jau no maniem kristīgās dzīves iesākumiem- pat vairākas reizes esmu bijis uz Vanaga lekcijām, dievkalpojumiem, pasākumiem arī Saldū, Billija Grehema pasākumiem utt- un patiesi daudz ieguvis. Paldies par to Kungam un arī māc. Vanagam…bet- tāda veida tuvināšanās ar Romu kā tagad iet vaļā-mani dziļi apbēdina un skumdina – jā- -agrāk arī bija iešana uz katoļu baznīcām un aicināšana uz Grehema pasākumiem un tml—tad es to uztvēru savādāk-„ ..cik svētīgi Romas katoļiem būtu dzirdēt glābšanas vēsti!!!…”- bet nu pēdējā laikā izskatās- „ …cik svētīgi būtu luterāņiem (un droši vien visiem protestantiem) mesties Romas apkampienos- „ mājās, noklīdušā avs, pie īstā ganāmpulka!” …protams- cik tas ir skaisti- pilnība jau tagad zemes virsū- viena baznīca un viens avju gans – ja vien šis gans nebūtu Antikrists……….

    Es domāju- un pat zinu- galvenais punkts atčķirībās ir jautajums par taisnošanu. Tas ir pamats- ar to atšķiras kristīgā Baznīca no visām reliģijām. Tieši tādēļ es arī esmu kristietis, ka Dievs mani ir glābis ar Kristus vietnieciskajām Asinīm, kurām uzticos. Un tikai uzticoties tam, ka man viss ir piedots Viņa Golgatas uzvaras dēļ- bez vismazāka mana nopelna. …savādāk esmu pazudis…Evaņģelijs ir mana vienīgā cerība. Un tieši tāpēc Romas „ baznicas” Tridenatas koncila dekrēts mani un citus protestantus nolād:

    “Ja kāds saka, ka cilvēki tiek taisnoti vienīgi ar Kristus taisnību un grēku piedošanu, izslēdzot žēlastību un mīlestību no cilvēku puses, ko Svētais Gars izlej sirdīs un kas tām piemīt, vai arī, ka žēlastība, ar ko mēs tiekam taisnoti, nav nekas cits kā vien Dieva labvēlība, ¬ tāds lai ir nolādēts. Ja kāds saka, ka taisnojošā ticība nav nekas cits kā paļaušanās uz dievišķo žēlsirdību, kas Kristus dēļ piedod grēkus, vai ka šī uzticēšanās ir vienīgais, kā dēļ mēs topam taisnoti, ¬ tāds lai ir nolādēts.. Ja kāds saka, ka taisnotais ar labajiem darbiem, kurus tas paveic Dieva žēlastībā un pateicoties Jēzus Kristus nopelniem, kura dzīvs loceklis viņš ir, patiesi nepelna lielāku žēlastību, mūžīgo dzīvošanu un patiesu mūžīgās dzīvības iegūšanu, mirstot Dieva žēlastībā, ..tāds lai ir nolādēts.”

    Piedodiet- man nav info, ka Romas bazn ir atteikusies no šī texta….

  23. vecais Vilis… TF studentiem katrā lekcijā stāstīja par slikto Vanagu… nu beidzot tika pie mikrofona… un sviestoja kā vienmēr… kauns sirmajai galvai

  24. atbilde Jāņa Vanaga komentāram:

    a. god. Arhibīskap Jāni! Nevaru piekrist Tavai interpretācijai par šo rakstu. Esmu skaidri izteicies par ekumenismu un kristiešu vienības meklējumiem. Šajā un daudzos citos savos rakstos daudzu gadu garumā esmu bijis par jēdzīgu ekumenismu. Arī šajā atbalsts ekumenismam izskan skaidri. Tavs spriedums ir antiekumenismu manā rakstā pastarpina intelektuāli nekorektu spriedumu: tajā tiek tikai dota Tava emocionāla attieksme, bet nav korekta turēšanās pie oponenta domas (var no Lutera pamācīties, cik korekti viņš runā ar Zwingli jeb ar Erasmu).

    Bieži ar Tavu emocionālo attieksmi pietiek pietiek un daudzi cilvēki, kas Tevi un Tavu harismu uzlūko kā lielu un neapšaubāmu autoritāti, tūlīt pat atsakās lasīt pašu rakstu un domāt par tajā izteikto (tas izskan no dažām man privāti sūtītājām vēstulēm, piem. prāvesta vietas cerētājs Raimonds Mežiņš un mans vecais kursa biedrs Māris Sarma). Tā vispār ir raksturīgi harismātiskām personībām, un, ja Dieva vīram ir dota tāda suģestējoša ietekme uz citiem cilvēkiem, tad nu viņam ir īpaši jāuzmanās, ka viņš neiebrauc citu cilvēku maldināšanā.

    Taču man ir jāsaka, Arhibīskap, ka LELB netrūkst arī ļoti daudz mācītāju, kuri ļoti labi saprot šajā rakstā pārstāvēto vienkāršo teoloģisko pozīciju (tikai viņiem bail runāt, jo viņiem tad viņu pfruendes jeb siltās vietiņas izzudīs). Tātad: ekumenismam jā, bet ne uz teoloģiskās patiesības rēķina. Tas arī manā rakstā skaidri pašā sākumā ir teikts: “divu baznīcu vienības meklējumi paši par sevi ir apsveicami, taču nekad tie nevar tikt veikti uz teoloģiskās patiesības rēķina. Un tieši tas šajās sarunās tiek mēģināts, proti, manipulēt ar Evaņģēliski luteriskās baznīcas ticības apliecību rakstos (LTA) paustajām nostājām.

    Piemēram, kā izskan šajā ierakstā, arhibīskaps Jānis Vanags ūnijas iespēju grib balstīt Augsburgas ticības apliecības 7. artikulā, ka patiesai baznīcas vienībai pietiek ar vienprātību evaņģēlijā un sakramentu pārvaldīšanā. Viņš nesaskata tajā pretrunas arī tad, ja RKB puse skaidri noraida galveno LTA premisu — Svēto Rakstu autoritāti, ka tikai Svētie Raksti ir vienīgā baznīcas mācības mēraukla.”

    Arī tālākajā ir sniegts drīzāk luteriska ekumenisma ceļvedis nekā antiekumenisms (nosodīts ir vienīgi aplams, Romas pāvesta diktēts ekumenisms, kuru pieņemot, Jāni, Tu saki, ka man nav ekumenisma vai es esmu pret to. Vai nav zīmīgi. Īpaši par to skat. nodaļā “Domas par luterisku ekumenismu” – – “Pa visu pasauli izkaisīto kristietību var vienot tikai patiesības mīlestība. Kristietības universālā jeb visus apvienojošā dimensija ir meklējama mācībā – skaidrā Evaņģēlija doktrīnā. Luteriskie kristieši ir aicināti nepārtraukti meklēt šo vienību gan savā starpā, gan āri pāri savas konfesijas robežām. Tieši šāds ekumenisma princips izriet no mūsu Kunga Augstā priestera lūgšanas (sk. Jņ 17) – rast vienotību Dieva vārda patiesībā. ”

    Redzi, mēs abi atsaucamies uz Jņ 17. (Melanhtona citētām es pilnīgi piekrītu un ierosinu ieraudzīt tās pašas domas mūsu ELBL manifestā: par teoloģiskās citādības respektēšanu un ieklausīšanos cits citā). Lai varētu pateikt, kurš tad pareizi un kurš nepareizi skaidro šo Rakstu vietu, varam mesties garā ekseģēzes darbā, kas arī ir svētīgs, bet varam arī atsaukties uz LTA kā drošu Rakstu skaidrojumu. Tur arī visa tā sāls. Tad varam vai nevaram? Un tur arī raksta beigās ir tas jautājums, Tev, a.god. Archibīskap: vai Tu atzīsti,ka LTA ir pareizs un uzticams, baznīcas veikts un vienprātībā pieņemts Rakstu skaidrojums? Jā, jā, tad Tavai šai kristiešu vienības meklējuma sarunai ir jāturpinās ar citiem luterāņiem. Kaut kā jocīgi sanāk, vai ne?

    Ar vieniem kristiešiem no RKB tur gribi izjust sirds dziļu vienotību, bet ar citiem no pašu luterāņiem – – nē. Kāpēc? Vai tad mēs Dieva acīs būtu otrās šķiras?

    Dadziem tādiem luterāņiem Tavu sapņu par jau šajā laikā panāktu vienību ar RKB piepildīšanas dēļ ir bijis jāatstāj LELB un jāēd vientuļnieku maize un uz savas ādas jāizjūt kristiešu sašķeltība… Tad nu apžēlojies arī par mums, un pievērsies dialogam ar mums vai citiem luterāņiem, kuri cieš no šīs mūsu baznīcas sašķeltības. Un tad varbūt Tu sapratīsi, ko nozīmē kristiešu vienība nevis tikai pareizās politkorektās frāzēs…par sirdī sajusto kristiešu vienību.

    Kāpēc Tava sirds nemirkst asarās par mums, tiem, kuri neesam Tavu sapņu īstenošanas dēļ palikt? Redzi, tu esi sēdējis arhibīskapa krēslā un darbojies, kā esi Dieva prātu sapratis, bet mēs te esam situšies kā pliki pa nātrēm: atgrūsti no daudzām iespējam Tavas sirds romantikas dēļ.

    Piedod, protams, ja kaut kas nav gluži precīzi, bet doma ir skaidra, to pauž arī daudzi Tev padotie mācītāji: līdz Tavu aktīvo hiper darbību vienības panākšanai ar RKB, zūd luteriskā identitāte – Tu pazaudē savus kristiešus, sava avis, lai iegūtu draudzību ar RKB.

    Tā luterisms Latvijā iegūst šizofrēniska eksistenci, tā domā augsti skoloti insider’i. Tāpēc Tev, mīļais archibīskap, vajadzētu gan padomāt vispirms, kā nokārtot dialogu ar citiem luterāņiem savā zemē un pēc tam ķerties pie RKB.

    Piemēram, meklē dialogu ar ELBL, kurā visi mācītāji ir LELB garīgās mācību iestādes Lutera Akadēmija absolventi, Dieva svētīta prof. Slenczkas audzēkņi. Daži no Taviem apjūsmotājiem sauc mūs šos “vanckari”, bet tā nav taisnība. Mēs bijām labi studenti, pat par paraugu daudziem.

    Es jau saprotu, ka ar RKB ir interesantāk, un arī tā var vēsturē ieiet utt. ELBL noteikti ir maznozīmīgāka struktūra nekā RKB, bet vai arī Dieva acīs? Es tāpēc arī cenšos, rakstu savus rakstus daudzu gadu garumā.

    Kad sāksim runāt? Kad Tavs ekumenisma sapnis piepildīsies arī ar mums? Tātad, ir vai nav LTA uzticams Svēto Rakstu skaidrojums, ko veikusi visa baznīca (varbūt vari iepazīties ar šeit publicēto sēriju “Luterisko ticības apliecību teoloģija”? . Sāksim ar baby steps, sakārtosim savu – luterisma lauciņu, un tad iesim pie romiešiem un prasīsim: mūsuprāt pāvests ir traucēklis evaņģēlijam, taisnošanas mācības jautājumi ir jāsakārto baznīcas konfesionālo dokumentu līmenī.

    Var jau arī savādāk. Teikti, nu mīļie brāļi katoļi, parunāsim, kā tur ir ar Rakstu vietu Mateja 16, 16-18. Kā tad tur ir ar to Pēteri un ar pāvestu? Kā tur ar Pāvila vēsutlēm? Ja viņi godīgi, teoloģiski pieies šai lietai, nevis demagoģiski (atvaino, bet Tu tā dari ar manā rakstā paustajām domām), tad turpat jau vien nonāksim: atpakaļ pie viena altāra. Luters tur būs un visi reformatori visi vienā Evaņģēliski katoliskā baznīcā. Skaisti. Kā debesīs. (Bet debesis uz zemes rīkot, nu jau tikai tie mileniālisti taisās, taču ne mēs).

    Jā, un vēl kas: pats taču raksti, ka domu apmaiņai jābūt, viedokļi jāuzklausa, nu tad neesi lepns, uzklausi arī šo un neņem ļaunā, ka es atbildu publiski. Jo publiski jau arī atradu to tekstu, kur Tu komentē šo rakstu.

    Ar dievpalīgu! – autors.

  25. nu jā… perfekt, visi – gan Villis, gan Lutera Akadēmijas “vanckari” – ir sliktie, izņemot labo +Jāni …viņš, ko sola to arī dara …solīja algas, ja pieņems Satversmi, tā arī darīja …tagad ir jauna Satversme un labas algas …kā lai maizes devējam kož rokā? …t.k. guliet mierīgi un uzticieties +Jānim, kā viņš uzticas LELB mācītājiem, ļaudams sludināt un mācīt, kas vien ienāk prātā…. +Jānis ir cilvēks ar redzējumi …viņš zina, ko dara, t.k. esiet droši – un galvenais nelieciet šķēršļus redzējuma īstenošanai

  26. par velti, Aigadr, tev gaidīt atbildi (sakarīgu) no LELBarch-bich-opa
    viņš ir glumi rūdīts “nedzirdēt/nesaprast/neuzklausīt” neērtus jautājumus
    par to ne vienu reizi vien mums nācās pārliecināties Lutera Akadēmijā
    kā viņš lekcijās dažādos veidos izlocījās (nieka 4.kursa studentu priekšā)
    – – –
    tad nu arī mēs esam atstājuši viņu sātana samaitāšanai
    (pašu ar savu + pasaules un antikrista gudrību)

  27. Naudas dēļ dvēseli velnam grib pārdot…3 ļimoni nav maz!

  28. Vai jums nekad nav ienācis prātā, ka arī turēšanās pie Lutera kā nemaldīgās autoritātes, var būt sava veida elkdievība? Varbūt vienkārši cilvēkiem raksturīgs meklēt detaljas, kam piekjerties, lai būtu vienkāršāk un stabilāk… It īpaši man par to lika aizdomāties Lutera portrets sv. Pētera baznīcā. Tāda pati svētbilde vien ir… kh-khm.

    Un tā nu jūsu arhibīskabs Vanags, tiešām sirdsgudrs cilvēks, mēģina skatīties pāri visa veida svētbildēm, lai nonāktu pie kristietības kodola, bet juus izturaties apmeeram taapat kaa tie sensaaciju kaarie zurnaalisti.

    Briesmiigi jau nu katoljiem vajag apvienoties ar “kaut kādiem tur luterāņiem”! Jo mēs tacu esam vispareizākie un visgudrākie! ;) Tāpat kā jums jūsu Luters ir alfa un omega. Tomēr tās ir tādas kā bērnu spēlītes un spītība. Nevienam jau negribas atdot savas “visgudrākā” pozīcijas! Bet kristietību tomēr vislabāk raksturo vārdi “pazemība” un “Mīlestība”, tāpēc sarunas konfesiju starpā ir apsveicamas.

    labi, labi, dzēsiet ārā, ja es aizvainoju.

  29. be, runā ļoti pareizi (sakot): “arī turēšanās pie Lutera kā nemaldīgās autoritātes, var būt sava veida elkdievība
    – – –
    Luters nav nemaldīgs un tev nebūs Luteru pielūgt (kā to piemēram dara katoļi attiecībā pret Romas pāvestu)
    – – –
    Luteriskā mācība saka, ka kristieši ir ikvienā draudzē; Katrā vietā kur vien Dieva svētie Raksti tiek lietoti (lasīti) ir arī patiesi Kristum ticošie… taču tas nav pateicoties viņu mācībai, bet par spīti:)
    – – –
    Tā arī iekš LELB ir luterāņi, taču tas nav pateicoties LELB mācībai, bet par spīti taj; arī LELB (daži mācītāji) uztur luterismu, bet nevis vienprātībā ar arhibīskapa politiku, bet pasīvi pretojoties tai.

  30. be, katrs spriež pēc sevis. tam, kuram ir “turēšanās pie autoritātes”, tam šķiet, ka arī citiem noteikti ir turēšanās pie kādas autoritātes. Bet ne vienmēr tā ir ;)
    Luters sevi nekad nav dēvējis par nemaldīgu, lai izveidotos analogs kults pāvesta kultam.

  31. Saskaņā ar Romas katoļu mācību, kristīgi mācītāji (priesteri) ir vienīgi tie, kurus ir ordinējuši pāvesta iecelti bīskapi, turpretī kristīgu draudžu ordinēti mācītāji esot zagļi un slepkavas (Tridentas koncils, XXIII ses., 4. kan.). Raugoties no pāvesta viedokļa, šī antikristīgā mācība ir pilnīgi saprotama, jo, saskaņā ar pāvestiešu mācību, ordinācijas “sakraments” ex opere operato sniedz ordinētajam Svēto Garu un uzspiež viņam “neizdzēšamu raksturu” (character indelebilis), kurš uz visiem laikiem padara viņu par priesteri, pat ja viņš ar smagiem grēkiem atklāj, ka nav šī svētā amata cienīgs.

    Taču tas vēl nav viss. Saskaņā ar Romas katoļu mācību, pateicoties ordinācijai, priesteris saņem arī pārdabiskas spējas pārvērst Svētā Vakarēdiena maizi un vīnu Kristus miesā un asinīs, un upurēt tos kā upuri par dzīvo un mirušo grēkiem (Tridentas koncils, De Sacram. Ord., 1.-8. kan.). Tik milzīga vara nepiemīt pat ne svētajiem eņģeļiem, ne vislielākajiem svētajiem. Patiešām, šī vara pārspēj pat Kristus cilvēciskās dabas varu, kurai, kā viņi apgalvo, ir jāpakļaujas priestera pavēlei ikreiz, kad viņš tai liek parādīties uz zemes un tikt upurētai par dzīvo un mirušo grēkiem. Tādēļ pāvestiešu mācība par ordināciju un misi ir neizsakāma Kristus un Viņa svētā vārda zaimošana.

    [..]

    Visbeidzot, arī prokatoliski noskaņotie luterāņi, kuri uzskata kalpošanas amatu par kādu “īpašu kārtu” (ein besonderer geistlicher Stand), kura turpina pati sevi, pārvērš baznīcas ordinācijas rituālu dievišķā iestādījumā jeb pavēlē. Šādi luterāņi nepārprotami noliedz to, ka kristīgs mācītājs saņem savu amatu, pateicoties draudzes aicinājumam, kaut arī šī mācība ir skaidri izklāstīta Rakstos.

  32. noklausījos sarunu (links) te būtu daudz ko komentēt
    …par to, ka nabaga vadītāja (raidījuma laika ierobežota) nekad nesagaidīs jēdzīgas atbildes
    …par to, ka, Romas pusei neinteresē nekādas citas vienošanās mācībā, kā vien par to,lai visa pasaule atzītu pāvesta nemaldīgumu
    …par to, ka Jānis Vanags…pat ja viņš būtu viscēlāko mērķu vadīts – atgriezt romas galmu pie nesagrozītas Rakstu izpratnes… pat tad viņš būtu saucams par ļoti, ļoti vāju luterisko mācītāju (kurš nespēj pēc Rakstiem ieraudzīt nedz antikristu nedz viņa darbību) un līdz ar to tāpat visa viņa “cēlā darbība” būtu nolemta sakāvei.
    – – –
    jā, būtu, ko teikt [un ir jau runāts (links) par šo tēmu]… ja tik būtu kas klausās
    (jo ir daudz runāt-gribētāju, bez maz tādu, kam ir ne vien ausis, bet arī dzirde)
    – – –
    bet nu es gribu vien uzsaukt (tipa tostu):
    to fiasco! (t.i. uz pilnīgu izgāšanos)!!!

  33. Draugs be,

    Lutera portrets sv.Pētera baznīcā ir dāvinājums draudzei. To dāvināja baltvācu dedzīgs luterānis, kuru šausmina kontrreformācija Latvijā.

    Turklāt luterāņi, kuriem vienīgā autoritāte ir Kungs Jēzus Kristus, kristīgā brīvībā var novietot baznīcā portretus. Jo mācītājs nemāca par Luteru, bet sludina Kristu, un Svētajos Rakstos pausto Dieva gribu.

    Ar cieņu,
    gviclo

  34. Vai tad, puiši, nevajadzēja parakstīt šo tekstu ar ‘Aigars Dāboliņš’, ne anonīms e-baznīcēns? Kādēļ šāda nevajadzīga anonimitāte?

  35. Roberto, drīzāk tāpēc, ka tev no “Ilāra Plūmes” bail. Saniknosies un izslēgs tevi no savas datu bāzes – neiedos dievmaizīti. ;-0

  36. Roberto, ja tiešām tehnisku iemeslu dēļ , “nav datu bāzē” , kā tu saki, tad atvaino!

  37. Notikumiem pa pēdām:
    Viena shizma tomēr tapa dziedināta, proti,
    ELBL nodibināja normālas un kristīgas attiecības ar LELB.

  38. luteranis:

    ELBL nodibināja normālas un kristīgas attiecības ar LELB.

    talyc:

    protams, ka tā, jo LELB savukārt atrodas “normālās” xtīgās attiecībās ar RKB.

  39. Vai labāk būtu atrasties “nenormālās” attiecībās ar RKB?
    Kā ‘talyc’ iztēlojas šādas “nenormālas” attiecības?

  40. mmm… Jā… Ko Es lai uzrunāju un pie kā sirdsapziņas Es vēl varētu griezties, lai viņi to arī dzird? Redzi, viņu ausis ir neapgraizītas, tā ka tie nevar dzirdēt! Tiešām, Tā Kunga vārds tiem ir kļuvis par apsmieklu, tas viņiem nav patīkams! [Jer. 6:10]

    ja luteranim būtu ausis (izkārtnes “ausis” vietā) viņš ar tām varētu ne vien klausīties, bet pat redzēt

    kaut tu spētu saskatīt par kādām “nenormālām” attiecībām runā Jer. 23:28; 2.Kor. 6:14; 2.Kor. 6:16
    vai šiem te būtu trūcis kristīgās mīlestības, ka nav varējuši atrast nekā kopēja salmiem ar graudiem?; gaismai ar tumsību?; taisnībai ar netaisnību?; ticībai ar neticību?; Dieva namam ar elkiem?

  41. talyc, lūdzu, konkrētiku, ne apnicīgo sektantiskās paradigmas atkal un atkal atdzejošanu. Pats zini, kaut kur sēž kāds radikālāks par tevi, un to pašu par tevi – “gaisma un tumsa”, melns un balts…
    Tātad, kas kopīgs kristiešiem, sauktiem Romas katoļiem ar kristiešiem sauktiem luterāņiem? Nu taču – mūsu Kungs Kristus!
    Un lietu, bez kurām varētu iztikt, netrūkst ne vieniem, ne otriem, vai ne?

  42. nebrīnos, ka mana runa tev varētu šķist apnicīga
    taču diez vai tā varētu būt “tik pat augsta līmeņa apnicīgums” kā a) sirdsapziņas balss
    vai b) svētā Gara atgādinājumi
    – – –
    vai tos tev ir izdevies “dabūt mierā” ar savu prātuļošanu vai piemēram nokauninot par netoleranci?
    – – –
    mēslu vabule, kam tev vajadzīgs vēl kas konkrētāks par Rakstiem?

  43. talyc, vai , Lutera vārdiem, sev šķieties Svēto Garu apēdis ar visām spalvām?
    Vnk nevajag iedomāties, ka patvaļīgi sa-šaurinātas paradigmas uzskati=Raksti&Dieva balss un viss būs labi, deprogrammējamais.

  44. nē, man vienkārši šķiet, la luteranis ir daudz, daudz-jo-reiz, daudz “luteriskāks” par pašu Luteru

Atbildēt