Žēlastības valstība

Kad mēs runājam par Kristus absolūto misiju, mēs nedomājam Viņa absoluto varu par dabu un radību, bet gan Viņa žēlastības valstību.

Pilātam bija grūti saprast, ka Jēzus ir Ķēniņš. “Vai tu esi jūdu ķēniņš?” viņš jautāja. Un Jēzus atbildēja: “Mana valstība nav no šis pasaules.” (Jņ.18:33-36) Ši valstība ir Viņa Baznica. (Lk.1:33) Baznīca šodien ir Dieva valstiba virs zemes. Un glābto grēcinieku kopībā Jēzus ir Ķēniņš. (Ef.1:20-23)

Būdams Ķēniņš pār dabu un visu radību, Jēzus valda savā varenajā spēkā. Šo spēku Viņš lieto Baznīcas – savas žēlastības valsts labā. Tomēr Bibele mums atklāj, ka Jēzus pārveido savu žēlastības valsti. Viņš to valda ar saviem žēlastības līdzekļiem – Vārdu, Kristību un Svēto Vakarēdienu. Ar tiem Viņš uzceļ Baznīcu un uztur to kā savu patieso Baznīcu virs zemes.

Taču Jēzus žēlastības valsts kādreiz pārstās eksistēt. Vēstulē korintiešiem ir teikts, ka Jēzus nodos Baznīcu Tēvam. (1.Kor.15:24)

Šo vārdu nozīme ir skaidra: šis pasaules pastāvēšanas laikā Jēzum ir dota visa vara debesis un virs zemes, t. i., trīsvienīgais Dievs visu savu vareno spēku novirza cilvēces glābšanas plāna īstenošanai. Taču pienāks diena, kad ši pasaule zudis: Dievs to ir vedis un vada uz noteiktu noslēgumu. Tad nāks spriedums par visu cilvēci. Līdz ar to žēlastības valsts būs beigusies. Jēzus nodos valdību Tēvam, trīsvienīgajam Dievam, kas šobrīd ir nodevis savu dievišķo varu dvēseļu glābšanas kalpībā.

Godības valsts

Taču Jēzum pieder arī trešā valsts, kurā Viņš valda mūžīgi. Tā ir godības valsts, kas ietver sevī tos pašus cilvēkus no žēlastības valsts; atšķirība ir tā, ka viņi jau sasnieguši godības mērķi un ir mājās pie Dieva. tagad Es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā Es pats esmu atzīts.” (1.Kor.13:12) Tad visi izglābtie pulki mūžīgi slavēs Jēzu, kas mūs atpircis ar savām dārgajām asinim.