Aktuāla pestīšanas norise

Vasarsvētki ir baznīcas dzimšanas diena. Tā ir Svētā Gara izliešanās, kas mācekļiem piešķir drosmi iznākt no aizslēgtas telpas atklātībā Svētais Gars dod drosmi sludināšanai un reizē panāk arī to, ka Evaņģēlijs top saprotams visās valodās (Ap.d.2).

Tas tā notiek arī mūsdienās un ar to rodas Jēzus Kristus baznīca, un ar to tā tiek uzturēta, tieši tā, kā to atvadoties Kungs apsolījis Saviem mācekļiem. Vasarsvētku notikums turpinās baznīcas vēsturē, arī pie mums un caur mums.

Šeit tad arī viegli rodas jautājums: ja jau viss atkarīgs no Svētā Gara, vai tad mums nekas nav jādara? Atbilde uz to ir skaidra un nepārprotama. Misiju īsteno, izpildot Kunga uzdevumu un pavēli, kurš saka: “Eita.” Iešana ir pretstats sēdēšanai; bet iešana nozīmē arī visa cilvēka kustību — ar miesu un dvēseli, viņa pilnīgu iesaistīšanos, tāpat kā mēs pilnībā ar miesu un dvēseli piederam savam Kungam Jēzum Kristum.

Misijas uzdevumu aptver un nes Kunga apsolījums. Marka evaņģēlija 16. nodaļas 17. pantā un tālāk runa ir par zīmēm, kas seko sludināšanai: “Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokā m pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli.”

Piebildīsim — šādas zīmes nav sludināšanas un ticības pamats, bet gan sekas, attiecībā pret sludināšanu tām ir gadījuma raksturs. Mēs varam konstatēt, ka tādas ir vērojamas, un mums jāredz, kas notiek, iestājoties Dieva valstībai, kurā nebūs nedz ļaunu garu, nedz slimību, nedz nāves. Tās ir zīmes, kas norāda uz šo nākamo Dieva valstību.

Mateja evaņģēlija 28. nodaļā no 18. līdz 20. pantam šo Kunga uzdevumu ietver divkāršs apsolījums. Pirmais skan šādi: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes.” Tas attiecas uz augšāmceltā Kunga varu pār visu telpu, pār Visumu. Otrā sacīts: “Un, redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” Tas attiecas uz laiku un vēsturi.

Šeit mums ir skaists un svarīgs piemērs Bauslības un Evaņģēlija kopsakarībai. Pavēlei vai likumam mūsu pusē atbilst paklausība, proti, darīt to, ko mums uzdevis Kungs — sludināt Viņa vārdu visai pasaulei uzticīgi un tīri. Apsolījumam mūsu pusē atbilst paļāvība, ticība, tas, ka mēs paļaujamies uz to, kas Kunga Vārdā un Sakramentā ir klātesoss un darbojas.

Bet kā tad Viņš īsti darbojas? Grieķu vārds ἐκκλησία nozīmē “baznīca”. Tas cēlies no vārdu kopas ἐν καλείν — “izsaukt [ārā]”. Misijas uzdevumam tas nozīmē, ka Viņa tautas izraudzītais pulks tiek saaicināts, sapulcēts, gatavojoties Kunga dienas sagaidīšanai, kad mūsu Kungs ieradīsies atkal redzamā veidā, lai spriestu tiesu pār dzīvajiem un mirušajiem. Misija ir pašreizēja, aktuāla pestīšanas norise, un tā notiek ar Vārdu un Sakramentu baznīcā, to veic baznīca visā cilvēcē līdz laiku beigām.