Skip to content
20. janvāris, 2021
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

212. Kā Svētais Gars tevi ir aizvedis līdz ticībai?

  • Sākums
  • Svētie Raksti skaidro paši sevi
  • e-refleksijas

Svētie Raksti skaidro paši sevi

Aleksandrs Bite

Svēto Rakstu teksta uzticamības “nenogremdējamība” īstenojas mūsu apziņā vienīgi tad, kad nopietni ņemam vērā Bībeles tekstu integritāti jeb ciešo saistību, nedalāmību un veselumu. Protams, tas attiecas arī uz notikumiem un faktiem, kurus šie teksti ietver.

Svētie Raksti skaidro paši sevi


Svēto Rakstu integritāte izpaužas tādējādi, ka viss teksta kopums izsaka vienotu vēsti, bet katrs atsevišķais teksts – kādu šīs vēsts aspektu. Turklāt šī vienotā vēsts un tās aspekti dažādos rakursos atkārtojas vairākkārt. Tas veido tekstuālo “buferi” jeb rezervi, kas ļauj koriģēt vai kompensēt kādus citādi grūti saprotamus vai neadekvāti iztulkotus tekstus.

Šādu fenomenu būs pieredzējis katrs teologs, ka, salīdzinot kādu tulkojuma teksta fragmentu ar oriģinālvalodas tekstu, atklājas kādas tulkojuma kļūdas, kas neļauj adekvāti uztvert patieso teksta fragmenta nozīmi vai uzspiež tam pat pilnīgi pretēju nozīmi. Tomēr tikai retos gadījumos teologs šāda “atklājuma” rezultātā būs uzzinājis ko patiešām būtiski jaunu un līdz šim nezināmu. Parasti šādos gadījumos tiek konstatēts, ka “jaunatklātais” teksta fragments tagad vienkārši labāk saskaņojas ar citām Rakstu liecībām par šo tēmu.

Turklāt reizēm notiek tā, ka oriģinālvalodas tekstā apstiprinās viņa intuitīvās nojausmas vai pat pārliecība par to, kādai jābūt konkrētā teksta fragmenta jēgai pat tad, kad teksta patieso jēgu aizsedz neprecīzs tulkojums. Tomēr dīvainā kārtā viņa patiesā intuīcija vai pārliecība par teksta fragmenta jēgu ir radusies, lasot šo pašu neprecīzo tulkojuma izdevumu, tikai citās – adekvāti atveidotās – vietās.

Šādu izpratni – saprast un skaidrot katru atsevišķu vietu saskanīgi ar visa pārējā kopuma izpratni – teoloģiskā valodā sauc par ticības analoģiju. Šāda hermeneitiska pieeja bija pazīstama jau baznīctēvu laikmetā – Tertuliāns aptuveni 208. g. lieto šo terminu savā darbā de modestitas, viii, bet īpašu nozīmi tas iegūst Svētā Augustīna teoloģijā (De Doctrina Christiana, iii.2).

Jau agrīnie baznīcas teologi redzēja šādas hermeneitikas aizsākumus apustuļa Pāvila sacītajā: “..lai tās, ja tās ir pravieša spējas, izpaužas saskaņā ar “ticības mēru” [burtiski ticības analoģiju]*” (Rom. 12:6). – Tātad arī brīvai, Gara vadītai pravietiskai sludināšanai, pēc apustuļa sacītā, bija jānotiek saskaņā ar visu atklāto mācības kopumu un tā nedrīkstēja iziet ārpus mācības kopuma nospraustajām robežām.

Reformācijas laikā, kad notika atgriešanās no sholastikas pie bibliskas teoloģijas, no jauna aktuāls kļuva arī ticības analoģijas princips Rakstu saprašanā un skaidrošanā. 1567. gadā tika izdota pirmā evaņģēliskās hermeneitikas grāmata Clavis Scripturae. Tās autors horvātu izcelsmes luterānis Matiass Flācijs ticības analoģiju aprakstīja šādi:

“Katra Svēto Rakstu izpratne un katrs skaidrojums ir vērsts uz to, lai tas būtu saskaņā ar ticību. Šī ir skaidrās ticības norma vai robežas, lai nekas mūs nevarētu izgrūst cauri žogam bezdibenī, vai tā būtu vētra no ārpuses vai uzbrukums no iekšpuses (Rom. 12:6). Jo visam, kas tiek sacīts Rakstu sakarā vai pamatojoties Rakstos, ir jābūt saskaņā ar visu to, ko deklarē katehisms vai kas ir izteikts ticības artikulos.”

Izpratne par ticības analoģiju kā principu Rakstu izpratnē ir veidojusies ciešā vienotībā ar kādu citu mazliet atšķirīgu principu, ko īpaši augstu vērtēja Luters, bet viskonsekventāk savā teoloģijā īstenoja Mārtiņš Hemnics – Svētie Raksti skaidro paši sevi. Šis princips paredz, ka mazāk skaidro Rakstu vietu pareizā izpratne jārod no citām skaidrām Rakstu vietām, kas attiecas uz to pašu tēmu. Protams, šis princips, ka Svētie Raksti skaidro paši sevi, tālākā konsekvencē neizbēgami izveidojas par ticības analoģijas principu, ja tiek apzinātas visas Rakstu vietas par galvenajiem ticības jautājumiem un izdarīti apkopojoši secinājumi.

Šoreiz ārpus uzmanības loka palikuši pārējie svarīgie principi, kas saistīti ar luterisko izpratni par Rakstiem. Abi fundamentālie principi, kas tika īsi apskatīti šajā rakstā, ir apskatīti ar mērķi dot kaut vai dažas ierosmes pārdomām par labi zināmām lietām un pamudināt droši paļauties uz Svēto Rakstu liecībām. Uz Svēto Rakstu drošā pamata savu mācību balstīja mūsu ticības tēvi – tikai Svētie Raksti bija viņu ticības avots un mēraukla.

Apzinoties savu atbildību Dieva priekšā, tēvi [Konkordijas Formulā] svinīgi apliecina savu ticību mums arī šodien:

“Tādēļ mēs Dieva vaiga un visas kristietības priekšā, pašlaik dzī­vojošajiem un tiem, kuri nāks pēc mums, gribam svinīgi apliecināt, ka šis paziņojums visos minētajos un izskaidrotajos strīdīgajos artikulos – un nekas cits – ir mūsu ticība, mācība un apliecība, kurā mēs Dieva žēlastības dēļ gribam drošu sirdi stāties Jēzus Kristus soģa krēsla priekšā, tāpat arī [gribam svinīgi apliecināt, ka] nerakstīsim un nerunāsim neko tādu, kas būtu pretrunā šim paziņojumam – ne slepeni, ne atklāti, bet gan ar Dieva žēlastību domājam pie tā palikt.”

Viņi varēja tā sacīt tikai tādēļ, ka droši zināja, ka nav mācījuši un ticējuši neko citu kā vienīgi to, ko māca Rakstu vārds, kas nāk no Dieva un vieno ar Dievu caur Jēzu Kristu, Dieva Dēlu, kurš šajā Rakstu vārdā mums dots. Turklāt viņi zināja, ka ārpus šī vārda Viņš nav nekur citur satverams.

Ar šādu Rakstos pamatotu ticību un apliecinājumu mūsu tēvi bija gatavi stāties Dieva tiesas priekšā. Vai arī mēs, kas saucamies par viņu mantiniekiem, esam gatavi stāties Dieva pastarās tiesas priekšā ar to, ko mācām un apliecinām? Vai arī mūsu ticībai un apliecinājumam ir tas pats drošais un uzticamais Svēto Rakstu pamats? Tikai tad, ja mums ir tā pati vienīgi Rakstos pamatotā ticība un mācība, kas viņiem, tad mums būs arī vienīgi Rakstos apsolītā godība un svētlaime, ko viņi jau sasnieguši; šīs abas daļas ir kopā – otrā bez pirmās nav iemantojama.

[Pārpublicēts no LELB Teoloģijas žurnāls Nr.1 (2008)]


* – ἀναλογίαν τῆς πίστεως

Tags: hermeneitiskais princips Konkordijas formula sola scriptura Svētie Raksti Svēto Rakstu teksti ticības analoģija Vienīgi Svētie Raksti

Continue Reading

« Baznīca ir Dieva Svētā Gara instruments
Cīņa par patiesību, no kuras nav iespējams izvairīties »

Ieskaties

Jānis kristī Jēzu
Cilvēku godāšana un pielūgšana ir elkkalpība
Atbildīga rīcība
Gribi redzēt Dievu?

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “Jani Karklin, Dievs vārds ir kā abpusēji (bauslība un evaņģēlijs) griezīgs zobens.. vai tā skaidrojums un izpratne var atšķirties? Bonhēfera…”
  • talyc: “Skatos, ka šinī jautājumā ir nepieciešams skaidrojums. Tā pat kā gaļas ēšana vai neēšana kristīgam cilvēkam ko nozīmē; tā pat…”
  • Janis Karklins: “...bet ko saka Dieva vārds?! Būtu labi arī atsauces, kādā kontekstā Luters un Bonhēfers izsaka šo domu?”
  • Roberto: “"Agrīnais Luters" māca, ka ir pieļaujama tikai pasīva un vārdiska pretošanās. "Vēlīnais Luters" apgalvo, ka konkrētos apstākļos kristietim ar ieročiem…”
  • Janis Karklins: “Vai nav tā, ka ādamiskais cilvēks(grēcīgais), visvairāk ir nodarbināts ar vainas meklēšanu pie tuvākā, valdības u.t.t., lai attaisnotu savu nepaklausību?…”

Līdzīgās e-publikācijas

  • Katram “sava” Bībele
  • Bībele kā romāns
  • Gruži un skaidas
  • Desmit baušļi
  • Pretruna starp domāšanu un sacīšanu
  • Mauka atgriežas Bībelē
  • Kas ir atbilstība Rakstiem?
  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Par manis paša būšanu labam vai laba darīšanu Par manis paša būšanu labam vai laba darīšanu
    • e-refleksijas

    Par manis paša būšanu labam vai laba darīšanu

  • Pareiza izpratne par grēknožēlu un atgriešanos Pareiza izpratne par grēknožēlu un atgriešanos
    • e-refleksijas

    Pareiza izpratne par grēknožēlu un atgriešanos

  • Svētās laulības derība Svētās laulības derība
    • e-apceres

    Svētās laulības derība

  • Dievs neko nesargās, ja mēs paši nebūsim čakli un modri Dievs neko nesargās, ja mēs paši nebūsim čakli un modri
    • e-apceres

    Dievs neko nesargās, ja mēs paši nebūsim čakli un modri

  • Kā pareizi izmantojams baznīcas kalns Kā pareizi izmantojams baznīcas kalns
    • e-ziņas

    Kā pareizi izmantojams baznīcas kalns

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

RSS e – POLEMIKA

  • Latvietis ir katrs Latvijas pilsonis (vai cit-valodīgi runājošie ir lojāli latvieši?)
  • Luteriskie Bībeles kometāri tiešsaistē
  • Šķelšanās LELB. Vai Rubeņa aiziešana sagraus Vanaga baznīcu?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • 2.Kor.3:17
    Tas Kungs ir Tas Gars. Kur nu Tā Kunga Gars, tur ir svabadība.

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Evaņģēlijs grēks grēku piedošana interesanti fakti Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters Par kristīgās ticības apliecinājumu par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticība un dzīve Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2021