Vai mormonisms ir kristīgs?

▶ Noklausies šo e-publikāciju

Vai mormonisms ir kristīgs? Tas var likties kā savāds jautājums daudziem mormoņiem, kā arī dažiem kristiešiem. Mormoņi apliecina, ka viņi ieskaita Bībeli starp četrām grāmatām, kuras viņi atzīst kā Svētos Rakstus un kad Jēzus Kristus ir pašā centrā viņu ticībai. Kā pierādījums ir viņu oficiālais nosaukums, Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca (The Church of Jesus Christ of Latter-day Saints). Pie tam, daudzi kristieši ir dzirdējuši Mormoņu tempļa kori (Mormon Tabernacle Choir) dziedam kristiešu garīgās dziesmas un ar prieku ievēro viņu stingros morāles likumus un stipru ģimenes dzīvi. Vai tad tas nenorāda, ka mormonisms ir kristīgs?

Lai taisnīgi un pareizi atrisinātu šo jautājumu, mums vajag rūpīgi salīdzināt mormoņu reliģijas pamatmācības ar vēsturiskajām, bībeliskajām kristietības pamatmācībām. Lai representētu mormoņu viedokli, mēs balstamies uz sekojošām, labi pazīstamām mormoņu doktrinālām grāmatām, no kurām pirmās trīs ir Mormoņu Baznīcas publicētas: Evaņģēlija principi (1997. g.) (Gospel Principles), Debesu laulības iemantošana (1976. g.) (Achieving a Celestial Marriage) un Ticības locekļu mācība (1979. g.) (Articles of Faith) sarakstīta no mormoņu apustuļa James E. Talmage, kā arī Pestīšanas doktrīnas (3 sējumi) (Doctrines of Salvation) sarakstīta no desmitā mormoņu prezidenta un pravieša Joseph Fielding Smith, Mormoņu doktrīna (2.izd., 1979. g.) (Mormon Doctrine) sarakstīta no mormoņu apustuļa Bruce R. McConkie un Pravieša Jāzepa Šmita mācības (Teachings of the Prophet Joseph Smith).

1. Vai ir vairāk kā viens patiess Dievs?

Bībele māca un īstie kristieši no laika gala ir ticējuši, ka ir tikai viens Patiess un Dzīvs Dievs un bez Viņa nav nevieni citi dievi: „Pirms manis neviena cita Dieva nav bijis un pēc manis neviena cita nebūs, jo vienīgi Es esmu Tas Kungs, bez manis nav cita Glābēja.“ (Jes.43:10-11). „Es esmu pirmais un pēdējais, un bez Manis nav cita Dieva.“ (Jes.44:6-8; 45:21-22; 46:9; 5.Moz.6:4; Mk.12:29-34).

Pretstatā, Mormoņu Baznīca māca, ka

ir daudz dievu viņu Ābrama grāmatā (Book of Abraham 4:3-ff) un ka paši cilvēki varam kļūt par dieviem un dievietēm debesu valstībā (Doctrine and Covenants 132:19-20; Gospel Principles, 245. l.p.; Achieving a Celestial Marriage 130 l.p.).

Mormoņu Baznīca vēl māca, ka

tiem kas sasniegs dievišķību, būs gara bērni kas viņus dievinās un pielūgs, tieši kā mēs pielūdzam un lūdzam Dievu Tēvu (Gospel Principles, 302. l.p.)

2. Vai Dievs kādreiz bija cilvēks kā mēs?

Bībele māca un īstie kristieši no laika gala ir ticējuši, ka Dievs ir Gars.. „Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.“ (Jņ.4:24; 1.Tim.6:15-16). Viņš nav cilvēks. „Dievs nav cilvēks, kas melotu, nedz cilvēks bērns, ka Viņam kaut kas būtu jānožēlo. Vai Viņš ko teiktu un nedarītu, vai Viņš ko sacītu un tas nekļūtu īstenība?“ (4.Moz.23:19; Hoz.11:9; Rom.1:22-23) un Viņš vienmēr (mūžīgi) ir eksistējis kā Dievs – visuvarens, visu zinošs un visur klātesošs: „’Pirms kalni radušies, pirms zeme un pasaule radīta, no mūžības uz mūžību Tu esi Dievs.“ (Ps.90:2; 139:7-10; Jes.40:28).

Pretstatā, Mormoņu Baznīca māca, ka

Dievs Tēvs kādreiz bija cilvēks kā mēs, kurš progresīvā ceļā kļuvis viens no Dieviem un viņam ir ķermenis ar miesu un kauliem. „Dievs pats kādreiz bija kā mēs esam tagad, un ir eksaltēts cilvēks, un kas sēd tronī debesīs!“ no Teachings of the Prophet Joseph Smith, 345-347 lpp. (Doctrine and Covenants 130:22; Gospel Principles, 9. l.p.; Articles of Faith, 430. l.p.; Mormon Doctrine, 321. l.p.)

Tiešām, Mormoņu Baznīca māca, ka

Dievam pašam ir tēvs un vectēvs un tā senču bez gala atpakaļ (Teachings of the Prophet Joseph Smith, 373. l.p.; Mormon Doctrine, 577. l.p.).

3. Vai Jēzus un Sātans ir gara brāļi?

Bībele māca un īstie kristieši no laika gala ir ticējuši, ka Jēzus ir vienreizējs Dieva Dēls, ka Viņš vienmēr ir eksistējis kā Dievs un ir mūžīgs un vienlīdzīgs ar Tēvu: „Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs“ (Jņ.1:1). „Es un Tēvs, mēs esam viens“ (Jņ.10:30; 1:14; 14:9) „Kristū mājo visa Dieva pilnība redzamā veidā“ (Kol.2:9). Jēzus, Dievs būdams, mūsu labā nolika savu dievišķo godību, ar ko Viņš dalījās ar Tēvu, un iemiesojās cilvēka miesā, lai mēs, cilvēki, saprastu Dieva mīlestību un saņemtu Dieva aicinājumu atgriezties no grēcīgas dzīves atpakaļ pie Dieva, mūsu Radītāja (Jņ.17:4-5). „Dievs būdams, Viņš nebaidījās uz laiku nolikt savu dievišķību, bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, kļūdams cilvēkam līdzīgs. Un kā cilvēks Viņš pazemojās un kļuva paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei! Tāpēc arī Dievs Viņu tik ļoti paaugstinājis un devis Viņam vārdu, kas augstāks par visiem vārdiem, lai Jēzus Vārdā locītos visi ceļi debesīs un zemes virsū un pazemē, un visas mēles apliecinātu, ka Jēzus Kristus ir Kungs Dievam Tēvam par godu“ (Fil.2:6-11). Jēzus iemiesojumu cilvēka miesā veica Dievs Svētais Gars, pārdabiski bez cilvēka starpniecības un Viņš piedzima no jaunavas Marijas: „Tā Kunga eņģelis parādījās sapnī un sacīja: „Jāzep, tu Dāvida dēls, nebīsties Mariju, savu sievu, ņemt pie sevis, jo, kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara. Viņa dzemdēs Dēlu, un Tā vārdu tev būs saukt JĒZUS …“ (Mt.1:18-23; Lk.1:34-35).

Pretstatā, Mormoņu Baznīca māca, ka

Jēzus Kristus ir mūsu vecākais brālis, kurš progresējis līdz dievišķībai un kļuva vispirms, kā Debesu Tēva un debesu mātes gara bērns. Vēlāk, Debesu Tēvs, caur fiziskām attiecībām, kā cilvēks ar cilvēku, radīja Jēzu ar jaunavu Mariju (Achieving a Celestial Marriage, 129. l.p.; Mormon Doctrine, 546-547 lpp.; 742. l.p.).

Mormoņu mācība apgalvo, ka

Jēzus un Sātans ir brāļi (Gospel Principles, 17-18 lpp.; Mormon Doctrine, 192. l.p.).

4. Vai Dievs ir Trīsvienība?

Bībele māca un īstie kristieši no laika gala ir ticējuši, ka Tēvs, Dēls un Svētais Gars nav atsevišķi Dievi vai atsevišķas būtnes, bet ir trīs Personas Trīsvienīgajā Dievā. Viscauri Jaunajai Derībai, Dēls un Svētais Gars, kā arī Tēvs, ir atsevišķi identificēti kā Dievs un darbojas kā Dievs. Dēls: „… lai Jēzus Vārdā locītos visi ceļi debesīs un zemes virsū un pazemē, un visas mēles apliecinātu, ka Jēzus Kristus ir Kungs Dievam Tēvam par godu“ (Fil.2:10-11; Mk.2:5-12; Jņ.20:28). Svētais Gars: „Ananija, kāpēc sātans piepildījis tavu sirdi, ka tu meloji Svētajam Garam … Tu neesi melojis cilvēkiem, bet Dievam“ (Ap.d.5:3-4; 2.Kor.3:17-18; 13:14). Taču Bībele māca, ka šie trīs ir tikai viens Dievs (skat. 1. punktu).

Pretstatā, Mormoņu Baznīca māca, ka

Tēvs, Dēls, un Svētais Gars ir trīs atsevišķi Dievi (Teachings of the Prophet Joseph Smith, 370. l.p.; Mormon Doctrine, 576-577 lpp.)

un ka

Dēls un Svētais Gars ir burtiski Debesu Tēva un debesu sievas bērni (Joseph Fielding McConkie, Mormonisma enciklopēdija, 2 sēj., 649. l.p.) (Joseph Fielding McConkie, Encyclopedia of Mormonism, vol. 2, p. 649).

5. Vai Ādama un Ievas grēks bija liels ļaunums vai liela svētība?

Bībele māca un īstie kristieši no laika gala ir ticējuši, ka mūsu pirmo vecāku nepaklausība bija liels ļaunums. Grēks ienāca pasaulē caur viņu grēkā krišanu padarot visus cilvēkus par grēciniekiem Dieva priekšā un sodīšanai ar nāvi. Tā mēs piedzimstam ar grēcīgu dabu un tiksim tiesāti par grēkiem kurus mēs katrs cilvēks individuāli izdaram miesā būdami. „Tātad, kā viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku — nāve, tā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši“ (Rom.5:12-21; Ec.18:1-20).

Pretstatā, Mormoņu Baznīca māca, ka

Ādama grēks bija „dzīves plānā nepieciešams solis un liela svētība mums visiem“ (Gospel Principles, 33. l.p.; Mormoņa grāmata – 2 Nephi 2:25 (Book of Mormon – 2 Nephi 2:25); Doctrines of Salvation, 1 sēj., 114-115 lpp.).

6. Vai mēs varam padarīt paši sevi būt taisnotiem Dieva priekšā?

Bībele māca un īstie kristieši no laika gala ir ticējuši, ka bez Jēzus Kristus izpirkšanas darba uz krusta mēs esam garīgi „miruši pārkāpumos un grēkos“ (Ef.2:1, 5) un esam bezspēcīgi paši sevi atpestīt. Dievs savā žēlastībā piedod mūsu grēkus un padara mūs cienīgus tikai vienīgi caur Viņa žēlastību, neatkarīgi no cilvēka nopelniem vai paštaisniem darbiem. „Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos“ (Ef.8-9; Tit.3:5-6). Mūsu daļa ir tikai cieši turēties pie Kristus dziļi izjustā ticībā. (Taču, bez šaubām, ir pareizi, ka bez redzamas maiņas no grēcīgas dzīves uz svētdzivi, tāda cilvēka liecība ir apšaubāma. Pestīšana tikai caur žēlastību caur ticību nenozīmē, ka mēs varam dzīvot kā vēlamies – Rom.6:1-4).

Pretstatā, Mormoņu Baznīca māca, ka

mūžīgai dzīvībai Dieva klātbūtnē (ko tā sauc par „eksaltāciju debesu valstībā“) vajag būt nopelnītai caur paklausību visām Mormoņu Baznīcas pavēlēm, ieskaitot sevišķus un slepenus mormoņu tempļa rituālus. Darbi ir prasība pestīšanai (ieejai „debesu valstībā“) – (Gospel Principles, 303-304 lpp.); Ļoti dārga pērle – Trešais ticības loceklis (Pearl of Great Price – Third Article of Faith); Mormon Doctrine, 339, 671 lpp.; Book of Mormon – 2 Nephi 25:23).

7. Vai Kristus izpirkšanas nāve palīdz tiem kuri Viņu noraida?

Bībele māca un īstie kristieši no laika gala ir ticējuši, ka iemesls Kristus izpirkšanas darbam bija, lai tas dotu pilnīgu atrisinājumu cilvēces grēku problēmai. Taču, tie kuri noraida Dieva žēlastību šinī dzīvē, tiem nebūs daļa pie šīs pestīšanas, bet viņi ir zem Dieva sprieduma pazušanai uz mūžību „Un šī ir tā liecība, ka Dievs mums ir devis mūžīgu dzīvību, un šī dzīvība ir Viņa Dēlā. Kam Dēls ir, tam ir dzīvība, kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības“ (1.Jņ.5:11-12; Jņ.3:36; Ebr.9:27).

Pretstatā, Mormoņu Baznīca māca, ka

izpirkšanas nolūks bija nest augšāmcelšanos un nemirstību visiem cilvēkiem, neskatoties uz to, vai viņi ticībā pieņem Kristu, vai ne. Kristus izpirkšanas darbs ir tikai daļējs pamats mūžīgai dzīvībai, kas arī pieprasa paklausību visām Mormoņu Baznīcas pavēlēm, ieskaitot sevišķus mormoņu tempļa rituālus (Gospel Principles, 74-75 lpp.; Mormon Doctrine, 669. l.p.).

8. Vai Bībele ir vienreizējais un galīgais Dieva Vārds?

Bībele māca un īstie kristieši no laika gala ir ticējuši, ka Bībele ir vienreizējais, galīgais un nemaldīgais Dieva Vārds. „Visi šie raksti ir Dieva iedvesmoti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā“ (2.Tim.3:16) „Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem, bet šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur savu Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko Viņš arī pasauli radījis“ (Ebr.1:1-2; 2. Pēt.1:21) un Dieva Vārds vienmēr pastāvēs „jūs, kas esat atdzimuši ne no iznīcīgas sēklas, bet neiznīcīgas, no dzīvā un paliekamā Dieva Vārda. Jo visa miesa ir kā zāle un visa viņas godība kā zāles zieds. Zāle nokalst, un viņas ziedi nobirst, bet Dieva Vārds paliek mūžīgi. Un šis ir tas Vārds, kas jums ir sludināts“ (1.Pēt.1:23-25). Dieva Bībeles teksta tālredzīga uzglabāšana tika brīnišķīgi parādīta, kad atrada Nāves Jūras Ruļļus.

Pretstatā, Mormoņu Baznīca māca, ka

Bībele ir kļūdaina un tai trūkst daudz „acīmredzamas un vērtīgas daļas“ (Book of Mormon – I Nephi 13:26-29; Teachings of the Prophet Joseph Smith, 9-10 lpp.).

9. Vai Kristīgā Baznīca jau no sākuma aizgāja totālā atkrišanā?

Bībele māca un īstie kristieši no laika gala ir ticējuši, ka Jēzus dievišķīgi nodibināja īsto Baznīcu un ka tā nekad nevar un nekad nav pazudusi no zemes virsus. „Un Es tev saku, tu esi Pēteris , un uz šās klints Es celšu savu baznīcu, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt“ (Mt.16:18; Jņ.15:16; 17:11). Kristieši atzīst, ka ir bijuši izvirtības laiki un atkrišana no Baznīcas, bet tic, ka vienmēr ir bijusi daļa, kuri stingri turējās pie bībeliskajām pamatmācībām.

Pretstatā, Mormoņu Baznīca māca, ka

bija liela un totāla atkrišana no Baznīcas, kā to Jēzus Kristus bija nodibinājis. Šīs atkrišanas stāvoklis vēl ir spēkā, izņemot tos, kas nākuši pie atjaunotās evaņģēlija mācības, ko māca Mormoņu Baznīca (Gospel Principles, 105-106 lpp.; Mormon Doctrine, 44 l.p.).

Noslēgumā

Augšminētie punkti, kas ir rakstīti ar treknākiem burtiem, sastāda kopējo evaņģēliju, ko tic visi īstie kristieši no laika gala, vienalga kādā konfesijā viņi pieder. No otras puses, dažas jaunas reliģijas, kā mormonisms, saka ka ir kristīga, bet pieņem citus rakstus kā Svētos Rakstus, kas ir ārpus Bībeles, māca doktrīnas kas ir pretrunā ar Bībeli, un tic mācībām kas ir pilnīgi svešas Jēzus un Viņa apustuļu mācībām.

Līdz ar kristiešiem, arī mormoņiem ir daži tie paši morālie norādījumi. Taču, augšminētie punkti ir piemēri tām daudzām būtiskām un nesalīdzināmām atšķirībām, starp vēsturisko, bībelisko Kristietību un mormonismu. Lai gan šīs atšķirības nedrīkst kristiešus atturēt izturēties pret mormoņiem ar laipnību un respektu, mēs nevaram uzskatīt viņus kā brāļus un māsas Kristū. Bībele specifiski brīdina par maldu praviešiem, kuri mācīs „citu evaņģēliju“ koncentrētu ap „citu Jēzu“ un ko apliecinās „cits gars“ (2.Kor.11:4, 13-15; Gal.1:6-9). Balstoties uz augšminētiem pierādījumiem, mēs ticam, ka mormonisms representē tieši tādu viltotu evaņģēliju.

Ir norādīts, ka ja viens saka, ka viņš ir mormonis, bet noliedz un netic visiem mormonisma pamatprincipiem – netic ka Josefs Šmits (Joseph Smith) ir Dieva pravietis, netic ka Mormoņa grāmata (Book of Mormon) ir patiesa un dievišķi iedvesmota, netic ka Dievs kādreiz bijis cilvēks kas progresējis līdz Dieva pakāpei, jo dzīvoja pēc Mormoņu Baznīcas likumiem un norādījumiem un netic ka Mormoņu Baznīca tika dievišķi dibināta – Mormoņu Baznīca neatzītu tādu cilvēku par viņas piederīgo, kā pēdējo dienu svēto (mormoni). Viens nevar sevi saukt par mormoni, ja viņš netic pamatmācībām ko māca Mormoņu Baznīca. No tā paša viedokļa, ja Mormoņu Baznīca neturas pie bībeliskajām pamatpatiesībām, kuras no laika gala tic un vieno kristiešus visā pasaulē, kā var sagaidīt, ka kristieši, ar apdomu, varētu pieņemt mormonismu kā autentisku un līdzvērtīgu Kristietību?

Ja Mormoņu Baznīca tic, ka tā ir vienīgā īstā Kristīgā Baznīca, tad viņai nevajadzētu mēģināt sevi representēt kā daļu no plašākas kristiešu kopienas. Tajā vietā tai būtu pasaulei atklāti jāpasaka, ka tie kuri sevi uzskata par īstiem kristiešiem īstenībā nemaz nav kristieši un ka Mormoņu Baznīca ir vienīgā īstā Kristīgā Baznīca. Tas ir faktiski ko viņi māca privāti, bet ne publiski.