Tu esi svērts uz svariem un atrasts par vieglu

Izpirkšana ir Dieva paveikts darbs. Dievs ir nelokāms Savā spriedumā pār grēku, un tomēr Viņš ir arī bezgalīgas mīlestības pilns pret grēcinieku.

Varētu domāt, ka, kopš pasaule kritusi grēkā, Dieva attieksme pret pasauli ir kļuvusi par neatrisināmu problēmu. Vienlaikus Viņš ir gan Radītājs, kam ir tiesības prasīt visas radības pilnīgu paklausību, gan arī Apžēlotājs, kas ikvienai Savai radībai vēl labu. Kā Dievam rīkoties ar pasauli, kas Viņam spītē, Viņa likumus un mīlestību min kājām? Tā cilvēka prātam ir neatrisināma mīkla. Sirdsapziņai ir sava atbilde uz šo jautājumu. Šo atbildi dzird ikviens, kas pakļaujas baušļiem un uzklausa to prasības. Tā skan: tu esi svērts uz svariem un atrasts par vieglu. Tu neesi Dieva valstības cienīgs. Tu nemīli Dievu pāri visām lietām un nemīli tuvāko kā sevi pašu. Tu ne tikai grēko, bet viscaur esi grēcīgs – līdz savas būtības dziļumiem.

Tas, ko Dievs darīja ar šo kritušo pasauli, ir stāsts par to, kā Dievs atrod trešo iespēju un atrisina neatrisināmu problēmu: kā nosodīt grēku, nenotiesājot grēcinieku, kā atvērt debesis Saviem atkritušajiem bērniem, nepieļaujot ļaunuma triumfu, kā pierādīt Savu svētumu un taisnību, ne mazākā mērā nepiekāpjoties velnam un tajā pašā laikā saglabājot Savu bezgalīgo žēlsirdību, kāda tēvam ir pret saviem bērniem.

Visa Israēla tautas vēsture Vecās Derības laikā ir stāsts par gatavošanos. No vienas puses, tā atklāj bauslību visā tās majestātē, bet, no otras puses, tā dod apsolījumu par kaut ko jaunu, kam jānāk. Kad laiks bija piepildīts, Dievs sūtīja Savu Dēlu, dzimušu no sievas un noliktu zem bauslības, lai Viņš izpirktu tos, kas bija zem bauslības, lai mēs iegūtu bērnu tiesības.

Izpirkšanas būtību nevar skaidrot tikai tīri racionāli. Te mēs stāvam tādas realitātes priekšā, kas ir pāri un ārpus mūsu pieredzes. Mēs nespējam pilnībā aptvert Dieva svētumu vai Dieva mīlestību. Mēs nepārzinām apstākļus, kādos norisinās Dieva un velna cīņa. Mēs nespējam pilnībā saprast to, ko mūsu valodā sauc par velna tiesībām uz grēcinieku un pretenzijām uz kritušo radību. Mēs lielākoties domājam tēlos un līdzībās.