Svētā Gara augļi
Luterāņi nevar piekrist tam, ka tādas Rakstos aprakstītās Svētā Gara darbības kā Gara augļi [Gal.5:22.23] un apzīmogošana pestīšanai [Ef.1:13; 2.Kor.1:21,22] tiek attiecinātas uz Svētā Gara kristību, un līdz ar to kļūst nevis par ticības augļiem, bet par Svētā Gara kristības augļiem, kura ir cilvēka morālās izaugsmes, proti, svētdarīšanas vainagojums.
Vēl bīstamāku šo mācību padara tas, ka klasiskais pentakostālisms un daļa radikālo harizmātu šo īpašo piepildīšanos ar Svēto Garu nemaz vai tikpat kā nemaz nesaista ar Evaņģēlija vārdu un sakramentiem.
Šādai aplamai mācībai ir noteiktas loģiskas konsekvences. Cilvēka ticība tiek novirzīta no Vārda un sakramentiem, kas vienīgie var cilvēkam dot pestīšanas pārliecību un stiprināt ticību, uz Svētā Gara kristību. Turklāt tas vēl nav viss. Tiek uzskatīts, ka pārliecību par to, ka esi saņēmis Svētā Gara kristību, dod vienīgi kādas līdzejošas zīmes.
Ja agrākajās dievbijīgo entuziastu kustībās tas bija “kluss aizkustinājums”, kāds “garīgs piedzīvojums” vai redzamas morālas izmaiņas dzīvē, tad pentakostāļiem un radikālajiem harizmātiem ar to vēl ir par maz, viņi uzskata, ka šāda zīme ir vienīgi runāšana mēlēs.
Šādu konkrētu un brīnišķīgu Svētā Gara kristības notikumu pavada pārdabiska liecība gluži tāpat, kā tas bija Jaunās Derības laikā. Kā to apliecina mūsu doktrīna, “runāšanas mēlēs” ir sākotnējā liecība par Svētā Gara kristību.
Šeit atkal jāatgādina, ka pēc klasiskajiem pentakostāļu dogmatiem “Gara auglis [Gal.5:22,23] seko Svētā Gara kristībai.” Tātad, ja tu nerunā “mēlēs”, tad, sekojot šādai loģikai, par Gara augļiem nav ko domāt! Turklāt atliek arī secināt, ka visi tie, kuri ārpus kristīgās baznīcas arī runā mēlēs – islama un jūdaisma harizmāti, primitīvo tautu šamaņi un spiritisma adepti – arī ir saņēmuši Svētā Gara kristību.
Tieši mācība par Svētā Gara kristību vislabāk atklāj to, cik dažādi, pat asi konfliktējoši novirzieni ir pārstāvēti pentakostālismā un harizmātiskajā kustībā.
Piemēram, daži pentakostāļi uzskata, ka Svētā Gara kristība ir cieši saistīta ar ūdens Kristību un drīzāk būtu saucama par piepildīšanos ar Svēto Garu (tiktāl tam varētu piekrist arī luterāņi); savukārt citi uzskata, ka Svētā Gara kristība ir ar ūdens Kristību nesaistīts garīgs pieredzējums.
Ir pentakostāļi, kas uzsver, ka Svētā Gara kristība pilnībā iznīcina iedzimtā grēka sekas, citi, turpretī, krasi pret to nostājas un uzskata, ka Svētā Gara kristība ir vienīgi piepildīšanās ar spēku no augšienes, ko Dievs dod kāda noteikta mērķa sasniegšanai.
Tieši tādas pat nesaskaņas dažādo pentakostāļu un harizmātu novirzienu vidū izraisa arī jautājums par to, kā tad cilvēks saņem Svēto Garu.
Radikālie harizmāti un pentakostāļi brīžiem sludina visfantastiskākās idejas par to, kā piepildīties ar “garu”. Kādā harizmātu saietā nācās redzēt metodi, kuru viens harizmāts piedāvāja otram. Viņš spēji nokrita atmuguriski un, ar rokām atbalstījies pret zemi, izveidoja tādu kā vingrotāju tiltiņu, tad ar slaidu lēcienu atkal nostājās stāvus, tad atkal tiltiņā, tad atkal stāvus… Pēc sešiem septiņiem šādiem lēcieniem viņš ar sajūsmā mirdzošām acīm sacīja savam biedram: “Cik vareni nāk gars!”
Ap astoņdesmito – deviņdesmito gadu miju arī latviešu neopentakostāļu draudzēs bija populāra kāda grāmatiņa, kuras autores vārdu droši neatceros, taču to iespējams atceras šo draudžu ilggadējie locekļi. Autorei bija sava īpaša metode, kā “dabūt garu”. Viņa apgalvoja, ka tas ir pavisam vienkārši, vajag tikai dziļi elpot un pie katra arvien dziļāka elpas vilciena ar īpašu lūgšanu ieaicināt Svēto Garu un piepildīties ar to.
Šie kuriozie paņēmieni, kas ar dažādu primitīvu psihomotoru metožu palīdzību rada cilvēkam eiforisku vai ekstātisku stāvokli un šis stāvoklis tiek nosaukts par “Svētā Gara darbību”, ir pat, ja tā drīkst sacīt, diezgan nekaitīgi, ja salīdzinām tās ar dažādajām okulti orientētajām garīgajām manipulācijām, kuras nebūt nav svešas radikālā neopentakostālisma kustībai. Nereti šie harizmātiskie eksperimenti beidzas ar to, ka cilvēki zaudē garīgo līdzsvaru vai pat nonāk reālas dēmoniskas apsēstības stāvoklī. Savā mācītāja praksē man ir nācies sastapties ar vairākiem gadījumiem, ka šādā stāvoklī cilvēki ir nonākuši pēc kādu “harizmātisko līderu” veiktas roku uzlikšanas un “gara” saņemšanas no tiem.
Mārtiņš Luters šādus viltus svētos, tā laika entuziastus sauca:
Tie ir tik svēti, ka no viņu mutes spraucas ārā baložu spalvas.
Proti, ka tie iedomājās, ka Svēto Garu var satvert un saņemt kādā miesīgā veidā, ar kādu vingrinājumu vai īpašu paņēmienu palīdzību. Un mūsu ticības apliecībā – Šmalkaldes artikulos – Luters raksta:
Tāpēc mums jāpastāv uz to, ka Dievs ar mums, cilvēkiem, negrib citādi darboties kā vienīgi caur savu ārējo vārdu un sakramentu. Bet viss, kas bez šī vārda un sakramenta tiek daudzināts par Garu, ir velns.
[Pārpublicēts no LMF]
Piemēram Svētā Gara kristības bībelē ir ar iepriekšēju Jēzus Kristus pasludinājumu un apsolījumu – tātad caur vārdu.
Un patiešām ir lietas kurām luterāņi var un vajag piekrist, lai nekristu Dieva zaimošanā
Piemēram, daži pentakostāļi uzskata, ka Svētā Gara kristība ir cieši saistīta ar ūdens Kristību un drīzāk būtu saucama par piepildīšanos ar Svēto Garu
citi, turpretī, krasi pret to nostājas un uzskata, ka Svētā Gara kristība ir vienīgi piepildīšanās ar spēku no augšienes, ko Dievs dod kāda noteikta mērķa sasniegšanai.
Lūk arī luteriskā mācība par šo tēmu – tā ir Dieva dāvana kādai konkrētai kalpošanai
ingar,paskaties pravietisku atbildi uz taviem jautajumiem ieprieks.lapaa.
staaveet tiltinjaa… :DDD parasti ar dzhekiem savaa starpaa iezviedzaam par shaadu terminu… tagad, izraadaas, zaimotaajos esmu nokljuvis, jo gara darbiiba taksh… :DDD
lūk uz to jau viņi iziet – varu uzvesties, kā ienāk prātā, i pamēģini ko aizrādīt, jo mani vada Gars, vai tad tu gribi zaimot Svēto Garu?
kam tad ir vajadziga tada baznica-bez davanam,bez brinumiem,bez Sveta Gara.ta jau nav baznica,bet kaut kada sausinu kompanija-kristiti etikii.vini staiga apkart iekodusies citronaa un grib lai cilveki nak pie viniem.cilveki tadiem saka-paldies,mums pasiem savu problemu pietiek.
normi, tu arii staavi tiltinjaa? :D
da tādi gatavi nostāties ‘vēzītī’ (rakom)
… ka tik cilvēki nāktum pie viņiem
– – –
tik liela ir tā jūsmotāju apsēstība :(
– – –
dupsis taču pasāpēs un pāries
toties būs iegūta jauna
dvēsele (duhs)
talyc un moritz.skatieties,ka del savas lielibas jums nav kadreiz dzive jastav rakom un tiltinaa.tadi ka jus parasti no talienes ir dikti lieligi,bet kad nonak zonaa,tad atri saluzt.vajadzetu jus parmacit.
talyc,skaties ka tev nav jalej asaras.dzive ir isa un visadi var gadities.esmu redzejis ka tadi “krutie” un lieligie dzekini ed zemi.tikai viena pastaiga pa mezu un visa bravura vejaa.
redz kur jau sāk atspīdēt
sāk jau pa visām šuvēm spiesties laukā
. . .
tas izdaudzinātais jūsmotāju x-tīgums
tā nolādēto x-tietība
tad tie ir tie jūsu gara augļi, normunds
tad tāds ir tas izdaudziātais garīgums
. . .
paldies, tu palīdzēji mums
paldies, ka palīdzēji saprast
ir nekaunas,kurus var parmacit tikai attiecigaja veidaa.Dievs nav atcelis policiju un policejiskas metodes.mes nedzivojam paradizee.krievu armijaa pulka komandierim bija teiciens-“daze protiv loma estj prijom”.ja tu esi tads lomiks,ienirdzejs un nekauna,tad ar tevi var tikt galaa tikai ar policiju un tadam metodem.un tas bus kristigi un tas bus no Dieva,jo nevar pielaut viena izlaista puisela trakosanu.
ticiet normundam, jo viņš ir […] vadīts cilvēks…
«Против лома нет приема, если нет другого лома!»
eu džeki, te viens tūlīt sauks mammu palīgā, nu jau būs diezgan.
n garīgums un pacifisms iepazīts, ļausim šim iet mājā lellēm spēlēties…
ddauka,tev,cuukam si lapa ir ista sudu bedre kuraa vartities.tad nu izbaudi sos sudus kopa ar saviem dzekiem ta riktigi.
talyc mani gribeja jau 2x izmest araa,bet neizmeta.es gaidu kad izmetisiet,bet laikam jau esmu jums vajadzigs.savadak bez manis jums dzive tada garlaiciga.vismaz komentos nav tikai apalas nullites.
pasaules portalos gan laudis daudz pieklajigaki.vismaz nezaimo citas draudzes.laikam vairak bistas Dievu neka jus.atklati sakot,te jau sen smird pec sudiem.tev taisniba,ddauka.laikam bus jaiet majas pie mammites,kur tik dikti nesmird,jo nevar tacu visu laiku dzivot kuutii….attaaa!
ddaukam +1
draugs n, neeji vis prom, nabūs mums kur vārtīties, he he
un ja kas, šo smirdīgo polemiku iesāki tu pats, saukdams godājamo māc. Biti par meli…
bite ir melis,jo savos rakstos melo.apzinati melo,lai nomelnotu savus bralus.es biti pazistu jau sen un vins vienmer ir bijis harizmatu nidejs.ja vins grib pieradit kada vainu,lai pierada,bet ne jau” tiltina” variantaa.muld tur kaut ko klacu sievu limenii.
vai draugam n. ir kāds argumenta pret māc.Biti… vai tikai jūsmīgi saucieni “melis, melis”?
kā palika armijas izteicienu: «Против лома нет приема, если нет другого лома!»?
es te varetu daudz runat,bet tam nav ne laika,ne jegas.es jau jus neparliecinasu un jus mani ari nee.
man butu iebildumi par katru bites apgalvojumu.
vienigi par to “tiltina””draudzi vins neko konkretu pateikt nevar un gramatinas nosukumu “it ka esot piemirsis”.
signe melo, melo, melo
signe melo acīs skatīdamās