Sastapšanās ar Dievu

Ieslodzītais, slimais, kristietis diasporā kristīgā brāļa veidolā saredz trīsvienīgā Dieva klātieni, fiziski saredzamu Viņa žēlastības zīmi.

Tie, kas mīt vientulībā, apmeklētais un apmeklētāji cits citā ierauga Kristu, kurš ir klātesošs miesā, viņi sagaida un satiekas viens ar otru kā ar Kungu — bijībā, pazemībā un ar prieku. Viņi pieņem viens otra svētību kā Kunga Jēzus Kristus svētību. Ja jau pat vienā vienīgā sastapšanās reizē ar brāli ir tik daudz svētlaimes, tad kāda neizsmeļama bagātība pieder tiem, kam Dievs vēlējis ik dienas dzīvot kopībā ar citiem kristiešiem!

Tiešām, kas vientuļajam ir neizsakāma Dieva žēlastība, to tas, kurš ik dienas ir apdāvināts, viegli noniecina un sabradā. Viegli tiek aizmirsts, ka kristīgo brāļu kopība ir Dieva valstības žēlastības dāvana, kuru mums var atņemt jebkurā brīdī, un ka tikai īss mirklis mūs var šķirt no dziļas vientulības.

Tāpēc tas, kurš pašlaik drīkst dzīvot kristīgu dzīvi kopībā ar citiem kristiešiem, lai slavē no sirds dziļumiem Dieva žēlastību, lai pateicas Dievam, metoties uz ceļiem, un lai atzīst — tā ir žēlastība, nekas cits kā vienīgi žēlastība, ka mēs šodien vēl drīkstam dzīvot kristiešu kopībā!