Salauz šo postu

Noklausies šo e-publikāciju

Kungs, mūsu ticība un mūsu cerība ir tik vāja. Mēs neuzdrošināmies savu dzīvi pilnībā balstīt uz tavu apsolījumu. Mēs šaubāmies par tavu varu.

Kungs, piedod šaubīgajiem un tiem, kam nav cerības, un vēl šodien dāvā mums no jauna Tavu apsolījumu.
Kungs Dievs, tu liec ka ūdens paceļas augstu ap mums. Paskaties taču lejup uz savu pasauli.

Tās taču ir šausmīgas bada un slāpju mocības, nav dzimtenes, darba, asaras un izmisums; Kungs, vai mēs esam tavas žēlsirdības bērni? Vai tā ir pasaule, ko esi radījis?

Ak, mēs laikam esam šausmīgi tālu no Tevis, ka tavām radībām tik ļoti ir jācieš. Mums drīz būs gals.

Mēs vairs neticam nekam un mēs vairs neceram neko. Nu nāc Tu, ak Dievs, un salauz šo visu postu, visas šīs gaudas, un ja tas ir tavs žēlastības pilnais prāts, ja mēs vēl dziļāk iekrītam ūdenī, tad neapslēp no mums savu apsolījumu, ka gribi radīt jaunas debesis un jaunu zemi. (2.Pēt.3:13). Ka Tu esi ielūdzis savā valstībā postā esošos, rūpju māktos un ciešanas nesošos. Kungs dari mūs atkal priecīgus.