:: e – BAZNICA ::

Reliģiski pārdzīvojumi un Dieva dota ticība

Kristīgajai baznīcai visā pasaulē nākas saskarties ar sīvām, bet lielākoties nepamanītām vajāšanām. Kustība, kuru velns izmanto, lai vajātu Kristus baznīcu, ir pazīstama kā pentakostālisms.

Pentakostālisma pamatmācības ir herētiskas. Kādēļ? Tādēļ, ka pentakostāļu vadītāji un skolotāji apgalvo, ka, lai iegūtu pārliecību par Dieva pestīšanu, cilvēkam ir obligāti jāsaskaras ar reliģisku “pārdzīvojumu”. Taču ko par to saka Dievs? Dievs aicina Savus bērnus paļauties vienīgi Viņa solījumiem, neprasot un negaidot kādas zīmes, tostarp arī tās, kas saistās ar garīgiem “pārdzīvojumiem”. Dievs saka, ka pestīšana nāk vienīgi no ticības. Viņš nepieprasa nekādus pārdzīvojumus (Ef.2:8). “Ticība nāk no sludināšanas un sludināšana — no Kristus pavēles” (Rom.10:17).

Ar Sava dzīvā vārda un Gara starpniecību Dievs mums dod iespēju ticēt arī bez dažādām vizuālām un emocionālām zīmēm vai kādiem īpašiem pārdzīvojumiem. Lai gan Dievs var arī mums sniegt kādas īpašas zīmes, Viņš jūtas aizvainots, kad mēs tās pieprasām: “Ļauna un laulības pārkāpēja cilts meklē zīmes; un viņai nekāda cita zīme netiks dota” (Mt.12:39).

Teologs F. D. Brunners savā fundamentālajā akadēmiskajā pētījumā Svētā Gara teoloģija pirmās nodaļas kopsavilkumā norāda:

“Visā pasaulē pentakostālisma kustību visspilgtāk raksturo tieši uzsvars uz pārdzīvojumiem.”

To nenoliegs arī pentakostālisma kustības vadītāji. Viņi uzsver, ka, ja jūs vēlaties būt pārliecināti par savu pestīšanu, tad jums ir nepieciešama kāda zīme, kāds pārdzīvojums.

Kādēļ gan kristieši mūsu komandā, kā arī daudzviet citur pasaulē tik krasi vēršas pret pentakostālisma maldiem? Mēs piekrītam skaidrajai Bībeles mācībai, par kuru Mārtiņš Luters saka:

“Tāpēc mums jāpastāv uz to, ka Dievs ar mums, cilvēkiem, negrib citādi darboties kā vienīgi caur Savu ārējo vārdu un sakramentu. Bet viss, kas bez šī vārda un sakramenta tiek daudzināts par Garu, ir velns.”

Pārlasiet, lūdzu, Apmātības vīzijas, kur mēs pieminam Lutera sniegto skaidrojumu attiecībā uz to, kā velns pastāvīgi pieviļ cilvēkus, liekot viņiem domāt, ka ticība ir atkarīga no viņu izjūtām un maņām. Kādēļ šis velna paņēmiens ir tik iedarbīgs? Ja mēs ticam, ka mūsu ticības realitāte ir atkarīga no mūsu izjūtām vai pārdzīvojumiem, tad mēs atrodamies velna teritorijā un esam spiesti spēlēt pēc viņa noteikumiem. Tieši tādēļ, gatavojoties dievkalpojumam, luterāņi to dēvē par “Dieva vārda dievkalpojumu”, nevis par, piemēram, “pielūgsmes pārdzīvojumu”. Atšķirība starp šiem abiem apzīmējumiem ir ārkārtīgi svarīga, jo tur, kur pulcējas Dieva bērni, arī ja tas ir dievkalpojums, klāt ir arī velns, kurš mēģina maldināt klātesošos, manipulējot ar viņu emocijām (Īj.1:6).

PATIESA TICĪBA BALSTĀS DIEVA VĀRDĀ, NEVIS TAVOS PĀRDZĪVOJUMOS, LAI CIK ARĪ REĀLI TIE TEV NEŠĶISTU!

Minēsim kādu piemēru, kas ļaus tev labāk saprast, kādēļ ticībai jābalstās vienīgi Dieva rakstiskajā atklāsmē un nevis mūsu nepastāvīgajās izjūtās. 1863. gada 1. janvārī ASV prezidents Ābrahams Linkolns nāca klajā ar “Emancipācijas proklamāciju”, kas noteica, ka visi ASV dzīvojušie vergi iemanto “brīvību uz visiem laikiem”. Prieka vēsts par vergturības aizliegšanu pildīja bijušo vergu sirdis ar neizsakāmu prieku. Kopš tā laika bijušie vergi un viņu pēcteči ik gadus svin šo svarīgo notikumu, atzīmējot to līdzīgi tam, kā luterāņi atzīmē Reformācijas svētkus, svinot kristiešu atjaunoto ticības brīvību (Gal.5:1).

Šajos ikgadējos vergturības aizliegšanas proklamēšanas gadadienas svētkos emocijas sit augstu vilni. Taču šo emociju kulminācija ir nevis kopīga dziedāšana, bet gan pašas proklamācijas publiska nolasīšana. Bijušie vergi saprata, ka nekāda dziedāšana un emociju uzkurināšana nevar nodrošināt viņu brīvību. Šajā gadījumā vienīgi viņu brīvlaišanas “evaņģēlija” oficiālā teksta nolasīšana spēja viņiem nodrošināt prieku, kas saglabājas arī pēc tam, kad emocijas ir norimušas.

Arī ikgadējie luterāņu Reformācijas svētki mēdz būt svinīgi un reizēm arī emocionāli pasākumi, tiesa gan ne tādēļ, ka baznīcēni sevi uzkurinātu ar ugunīgām dziesmām, bet gan tādēļ, ka tur tiek lasīta Jēzus “Emancipācijas proklamācija” – Dieva dotā vēsts par mūsu brīvlaišanu, kas mūžu mūžos paliek nemainīga.

Pentakostālisma maldu mācības sekotāji var mēģināt tevi pārliecināt, ka, lai gūtu pārliecību par savu pestīšanu, tev obligāti nepieciešama kāda ārīga zīme. Atbildot viņiem, vienkārši citē Dieva vārdu: “Ļauna un laulības pārkāpēja cilts meklē zīmes; un viņai nekāda cita zīme netiks dota” (Mt.12:39). Tā vietā Jēzus ar Savas baznīcas starpniecību mums ir devis tādus brīnumus kā Savu dzīvo un dzīvinošo vārdu, Svēto Kristību un Svēto Vakarēdienu, kas gūst spēku Viņa vārdā.

SAKI “NĒ” VELNAM, KAS SLĒPJAS STARP PENTAKOSTĀĻIEM!

Esiet modri! Šais pēdējos laikos sātans izmanto visus tam pieejamos līdzekļus, lai mūs pieviltu. Laikrakstā The New York Times nesen tika publicēts plašs materiāls par to, ka pentakostālisma maldu mācības ir guvušas lielu popularitāti Āfrikā un nu kļūst aizvien populārākas arī atsevišķos Eiropas reģionos. Kad cilvēki meklē pārliecību par Dieva klātbūtni un savu pestīšanu, sātans viņus kārdina, liekot pievērsties viņu subjektīvajām, nepastāvīgajām reliģiskajām izjūtām, nevis nemainīgajam un dzīvajam Dieva vārdam.

SAKI “JĀ” JĒZUM, KAS NĀK PIE TEVIS KRISTĪBĀ, SVĒTAJĀ VAKARĒDIENĀ UN SAVĀ DZĪVAJĀ VĀRDĀ!

Saki “nē” jebkuriem velna centieniem novērst tevi no Dieva vārda un sakramentiem. Turpretī nešauboties saki “jā” Jēzum, regulāri apmeklējot dievkalpojumus, kur tiek sludināts Kristus un kur emocijas un prieks ir nevis kā augļi, nevis kā cēlonis tavai jaunajai dzīvei Kristus pestīšanas veikumā. Dieva svētie sakramenti ir tas līdzeklis un tā redzamā zīme, caur kuru Kristus tev dāvā piedošanu un mīlestībā pieņem tevi.

Mīļais Kungs Jēzu, ik reizi, kad sātans mēģina aizvilināt mani no Tava dzīvinošā un nemainīgā vārda, ved mani Savā žēlastībā un mīlestībā atpakaļ pie tā, pat ja tam Tev ir mani jāpārmāca. Ik reizi, kad es izjūtu kārdinājumu meklēt zīmes vai emocionālu apliecinājumu Taviem svētītajiem jaunas dzīvošanas un piedošanas apsolījumiem, liec, ka es kopā ar Tavu māti, Mariju, atkārtoju: “Lai notiek ar mani pēc tava vārda” (Lk.1:38). Āmen.