Pārbaude beigu tiesā

Katra darbs tiks redzams: tiesas diena to atklās, jo tā parādīsies ar uguni, un, kāds kura darbs ir, to uguns pārbaudīs. Ja kāda darbs, ko tas uzcēlis, paliks, tas dabūs algu; ja kāda darbs sadegs, tam būs jācieš, bet viņš pats tiks izglābts, bet tā kā caur uguni. (1.Kor.3:13-15)

Apustulis norāda uz kādu pārbaudi, kas sagaida mūs visus vienādā veidā, visus cilvēkus, dzīvos un mirušos, kristiešus un nekristiešus, visus bez izņēmuma.

Šeit ir vietā vispirms palūkoties uz to mieru un nosvērtību, ar kādu apustulis Pāvils ne vien pirmajā vēstulē korintiešiem, bet arī citās vēstulēs vērtē konfliktus savās draudzēs. Tajās tolaik, gluži tāpat kā šodien, redzam dažādus novirzienus, frakcijas un pat šķelšanos — visu to, kam pamatā cilvēku godkāre un konkurence. Dažs domā, ka viņš visu mācētu labāk izdarīt, dažs ir pārliecināts, ka citi šķeļ baznīcu vai ka bez viņa tā ietu bojā.

Taču apustulis Pāvils vispirms saka katram no mums: tev ir pienākums veikt savu darbu rūpīgi un čakli, un tu esi par to atbildīgs. Cilvēku spējas un viņu darba rezultāti vienmēr kvalitatīvi atšķiras, un tas visnotaļ ir pārbaudāms un saskatāms.

Apustulis Pāvils atver mūsu skatienu uz to, kas norisinās aiz visa šā cilvēciskā un visā tajā: Dievs pats darbojas tur, kur mēs saskaņā ar Viņa uzdevumu kalpojam savā draudzē un šajā pasaulē. Šeit nav runa nedz par mūsu reputāciju, nedz arī par mūsu personīgajiem panākumiem, bet gan vienīgi par to, ka Kungs mūsu izsētajai sēklai dod Savu svētību, liek tai dīgt un augt, un nest augļus. Savā runā par vīnakoku un tā zariem Kungs atkal uz mums runā ar tēlu: ‘ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.” (Jņ.15:5) Ka Viņš paliek mūsos un mēs Viņā — vienīgi no tā var izaugt augļi.

Ka baznīca ir saglabājusies, tas nav bijis un nav nekādas teoloģijas zinātnes vai baznīcas komisiju un plānošanas panākums. Tas ir vienīgi mūsu Kunga apsolījuma piepildījums — ka “elles vārti nespēs šo baznīcu uzvarēt” (Mt.16:18) un ka mūsu Kungs būs pie mums līdz pat pasaules galam (Mt.28:20). Uz to mēs drīkstam paļauties, un tas ir mūsu kalpošanas nesošais pamats. citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau ir likts, proti, Jēzus Kristus.” (1.Kor.3:11)

Ka mūsu Kungs šos Savus apsolījumus arī nākotnē izpildīs. Par to, lai Viņš paliek pie mums un lai mēs paliekam Viņā, mēs drīkstam Viņu lūgt, un tas mums arī jādara.

Kungs, paliec pie mums un mūsos; stiprini mūs šajā ticībā un pasargā Savējos no maldiem, no kārdināšanām, stiprini mūs vajāšanās līdz tam brīdim, kad mēs varēsim Tevi skatīt vaigu vaigā Tavā debesu godībā. Āmen.