Par dvēseles nemirstību

Mūsdienās ir teologi, kas apgalvo, ka cilvēka dvēsele nav nemirstīga.

Viņi saka, ka domas par dvēseles nemirstību nāk no senbaznīcas gnostiskajiem herētiķiem.

Bībele atklāj, ka cilvēks ir dvēseliski ķermeniska vienība, tāpēc nāve skar gan miesu, gan dvēseli. Lai ko arī apgalvotu teorētiķi, Bībele apstiprina, ka mirušo valstība ir fakts. Apustulis Pāvils, raksturojot stāvokli pirms augšāmcelšanās, saka, ka viņš ir “mājās pie sava Kunga”. (2.Kor.5:8) Kamēr miesa ir kapā, “es esmu mājās ar to Kungu”.

Gnostiķi uzskatīja, ka dvēsele ir dievišķa substance un tāpēc pati par sevi nemirstīga. Tas, protams, ir nepareizi.

Vienīgi Dievs pats par sevi ir nemirstīgs. (1.Tim.6:16) Taču tas cilvēka dvēselei netraucē dzīvot, kamēr miesa ir kapā, jo tāda ir Dieva griba.