Pa laikam uzjautā man prāts

Pa laikam uzjautā man prāts
Un stundām neliek mieru
No kurienes, Tu cilvēk nāc…
Bet varbūt grib tas sieru?

Pa laikam uzjautā man prāts
Kurp ved tavs dzīves gājums?
Vai atbildei ir īpašs vārds
Vai vesels vārdu krājums?

Pa laikam uzjautā man prāts
Un zināt grib tik vienu
Jel sakiet tieši! Kas es tāds?
Un cik vēl būs man dienu?

– – –

Prāts ietilpina visumu;
Tas apsver visas lietas –
Tik nezin prāts tā niecību,
Ja nav tam savas vietas.

Pa laikam uzjautā tāds prāts
Pie kā gan vērts ir ķerties?
Ja atbilde nav – Dieva vārds
Tam tiešām nav kur tverties.

Nāk miers un prieks un līksmība,
Kad ticība dzen saknes.
Caur bijību nāk gudrība
…un citas Rakstu blaknes:)

– – –

Un pēkšņi rodas varoņi,
Kas stipri gara spēkā –
Tie staigā tīri patiesi
Un nekrīt nāves grēkā.

Šie iet un dara darāmo
Ne taujā vairs pēc algas;
Šie stingri stūrē aramo
Nav prātā citas balvas.

Lai pasaule tik čīkst un pīkst,
Lai dižie prāti gaužas.
Kam prāta gaisma acīs spīd
Tam sirds vai pušu laužas.