Nepaļaujies uz cilvēku mācībām!

“Uzmaniet, ka neviens jūs nesagūsta ar savu filozofiju un tukšu maldināšanu, kas balstās uz cilvēku mācībām un pasaules pirmspēkiem, bet ne uz Kristu.” [KoL2:8]

Šodien mēs saviem bērniem gribam iemācīt daudz tādu lietu, kas šajos Rakstu vārdos nosauktas par “cilvēku mācībām”. Bet vai mēs viņiem mācām mūsu ticības pamatu, Lutera “Mazo katehismu”, ko nekad nedrīkstam pamest novārtā?

Pāvils raksta, ka arī pasaulei ir savas “mācības”, kas piedāvā dažādas domas un padomus ikdienas dzīvei un reliģijai.

Kas tās par mācībām? Šo mācību galvenā ideja ir tāda, ka mēs paši labi zinām, kas ir pareizi, un paši varam sevi glābt. Pasaules mācības būtība ir šāda: glābšana balstās uz cilvēka paša reliģiskajiem nopelniem.

Protams, pasaules mācība izpaužas ļoti dažādi. To sauc par “gudrību” (grieķu vārds “filozofija”), un tā māca, ka cilvēks var tikt izglābts ar “dievbijīgiem” darbiem. Tomēr šāds uzskats ir pilnīgi pretējs Bībeles mācībai. Pasaules mācība var izpausties ari kā maskēts un ļoti “garīgs” kristietības paveids, kas patiesas ticības vietā māca kristīgi reliģisku filozofiju.

Nereti ari kristīgi cilvēki pakļaujas šādas mācības iespaidam. Daudziem vēsts par glābšanu vienīgi Jēzū šķiet pārāk vienkārša.

Vai tas ir viss un nekā cita nav? Vai nekur tālāk mēs netiekam? – jautā pasaules mācība, mēģinot ieviest savas idejas. Kādreiz šīs idejas šķiet labas un dievbijīgas, diemžēl tajās nekas nav dzirdams par Jēzu, Viņa krustu un glābšanu Viņa vārdā.

Neklausīsimies šādās balsīs! Labāk pārdomāsim to bagātību, kas mums dāvāta Jēzū. Savā vēstulē Pāvils mums to atgādina. Tajā pašā nodaļā viņš māca arī par Kristību: neaizmirsti, kas notika Kristībā, kur tu līdz ar Kristu tiki apglabāts un līdz ar Viņu augšāmcēlies.

Liec to pie sirds! Ticībā Jēzum mums ir dots viss nepieciešamais, lai dzīvotu sadraudzībā ar Dievu. Neklausies pasaules mācībās, bet turies pie Jēzus!