Kristietība un Dieva pašatklāsme

Balstoties uz Dieva atklāsmi Bībelē, Kristīgā Baznīca ir pārliecināta, ka zina visu patiesību par Dievu. Tā atzīst tikai vienu ceļu pie Dieva — Jēzu Kristu: “Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens nenāk pie Tēva, kā vien caur mani.” (Jņ.14:6)

“Atklāsme” nozīmē iepriekš apslēptā vai nezināmā atsegšanu. Kristīgā ticība nav reliģisku cilvēku meklējumu, pārdomu un prātojumu rezultāts. Nē, pats Dievs ir ienācis šajā procesā un paveicis savu brīnumaino glābšanas darbu mūsu labā. savā Dēlā Jēzū Kristū. Dievs lāva priekškaram atvērties, lai mēs ieraudzītu to, ko citādi nekad nebūtu varējuši ne zināt, ne iedomāties: dzīvības ceļu — Jēzu Kristu. (Ef.1:9-11; Ebr.1:1) Citiem vārdiem — ar reliģiju vien nepietika, lai nokļūtu pie Dieva. Vēl vairāk — reliģija mūs attālina no Dieva.

Tas nenozīmē, ka reliģijās vispār nebūtu patiesības. Bībele apstiprina domu, ka cilvēce var kaut ko uzzināt par Dievu ārpus dievišķās atklāsmes. “Viņa neredzamās īpašības, tiklab Viņa mūžīgā vara, kā Viņa dievišķība, kopš pasaules radīšanas gara acīm saskatāmas Viņa darbos; tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties.” (Rom.1:20)

Cilvēce var daļēji iepazīt Dievu ari ārpus Bībelē atklātās patiesības. Tā var spriest par Viņu pēc Viņa darbības dabā un cilvēces vēsturē. Tā var apzināties Dieva eksistenci, varu un savu atbildību Dieva priekšā. “Jo ar to viņi pierāda, ka likuma prasība ierakstīta viņu sirdis. To pašu apliecina viņu sirdsapziņa un viņu domu spriedumi, kas cits citu vai nu apsūdz, vai attaisno.” (Rom.2:15)

Tāpēc ir iespējams atrast patiesības graudus pasaules reliģiju svētajās grāmatās. Tajās ir augsti morāles kritēriji. Atcerēsimies, piemēram, budisma piecus likumus, kas satur dažus no tiem morāles principiem, kurus atrodam arī desmit baušļos.

Šie patiesības graudi daudziem ir ļāvuši noticēt, ka starp kristietību un citām pasaules reliģijām ir pavisam neliela atšķirība, ka būtība ir tā pati. Pasaules reliģijās mēs varam atrast tik daudz augstu un cēlu atziņu; mēs ieraugām vārdus, kas varētu rotāt pat Kalna Sprediķi.

Šie secinājumi liek mums precizēt attiecības starp Bībelē atklāto patiesību un patiesības graudiem, kurus atrodam pasaules reliģiju svētajos rakstos.

Iedziļinoties vārdos, kas pasaules reliģiju grāmatās tiek akcentēti kā tikpat cēli un patiesi kā Bībelē lasāmie, ieraugām kādu interesantu faktoru. Dažādas svētās grāmatas runā par morāles principiem. Tāpat tās runā par vienotības meklējumiem ar dievišķo spēku Visumā. Taču tās klusē par to, ko Dievs ir darījis, lai mūs glābtu. Šī klusēšana ir ārkārtīgi nozīmīga.