Kur vien deg Evaņģēlija svece, tur ir Baznīca

“Kas Mani nemīl, tas netur Manus vārdus; bet tie vārdi, ko jūs dzirdat, nav Mani, bet Tēva, kas Mani sūtījis. To Es jums esmu runājis, pie jums būdams. Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā, Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums esmu sacījis.” [Jņ.14:24-26]

Tā kā tikai tie, kas mīl Kristu un tur Viņa Vārdu, pieder kristīgajai Baznīcai, šī Baznīca sastāv no daudziem cilvēkiem, kurus pazīst tikai Dievs. Jo tikai Tas Kungs, kas redz sirdi, pazīst savējo. Neviens cilvēks nevar ieskatīties cita sirdī vai ieraudzīt dzīvu Kristus mīlestību otra dvēselē. Neviens cilvēks nevar saskatīt cita cilvēka rīcības motīvus, kas vienīgie nosaka, vai šis indivīds patiesi vai tikai šķietami ievēro Kristus Vārdu. Tāpēc Baznīca, lai arī tā sastāv no redzamiem cilvēkiem, joprojām ir neredzams pulks, jo neviens nevar atšķirt tos, kas mīl Kristu no tiem, kas to nemīl. Var šķist, ka nav iespējams noteikt, kur var atrast Baznīcu, lai gan tā sniedzas pāri visai zemes virsai.

Tomēr ir viena zīme, kas nekļūdīgi parāda Baznīcas atrašanās vietu. Pats Kungs pasludina šo zīmi šodienas tekstā. Tuvojoties debesbraukšanai, Kristus ar šo zīmi mierināja savējos. Lai gan Viņš vairs nebūs pieejams viņu dzīvēs ar redzamu klātbūtni, Viņš sūtīs Svēto Garu, lai Tas mācītu viņiem visu un atgādinātu par visu, ko Viņš viņiem bija runājis. Tas, ko Viņš pasludināja par neatdalāmu no Savas Baznīcas, kas no tās nekad netiks paņemts prom, ir Viņa Vārds, Viņa evaņģēlijs. Tā ir zīme, pēc kuras var atpazīt Baznīcu.

Baznīca ir visu patiesi ticīgo biedrība un Kristus miesa, un nekas, izņemot Vārdu, nepadara cilvēku par patiesi ticīgu un par šīs sadraudzības locekli. Tāpēc patiesi ticīgo Baznīcu var atrast tikai tur, kur atrodams arī Vārds. Kā var meklēt kviešu stiebrus izdīgstam tikai tur, kur ir iesētas kviešu sēklas, tāpat var meklēt neredzamu patieso kristiešu dīgšanu tikai tur, kur ir iesētas Dieva vārda Debesu labības sēklas.

Tā kā sējumi var iet bojā, mēs nevaram būt pārliecināti, ka labi augļi noteikti būs atrodami visur, kur ir iestādītas labas sēklas. Bet attiecībā uz šo Dieva Vārda garīgā sēkla atšķiras no zemes sēklām: “Tāpat tas ir ar Manu vārdu, kas iziet no Manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju.” [Jes.55:11] Tāpēc Dieva Vārds nekad netiek sludināts veltīgi. Visur, kur Viņš atļauj sludināt Savu Vārdu, daži noteikti tiek atgriezti. Visur, kur Viņš dod Savus žēlastības līdzekļus, ir tie, kuriem tiek piedots. Visur, kur cilvēkus aicina Dieva Vārds, mēs varam būt pārliecināti, ka starp tiem ir arī kādi, kas ir izredzēti mūžīgai pestīšanai. Kur vien deg Evaņģēlija svece, tur Tam Kungam ir kāds skaits savējo.

Īsāk sakot, visur, kur ir redzama draudze, kurā Dieva Vārds tiek mācīts tīri un skaidri, tur var atrast neredzamo patiesi ticīgo Baznīcu, kas ir kā Debesu kodols paslēpies zemes čaulā. Viss pārējais, kas tiek cildināts kā Baznīcas ārējā svētuma zīmes, piemēram, tās locekļu labie darbi, daudzi pastāvēšanas gadi, tās izcelsme no svētajiem apustuļiem nepārtrauktā pēctecībā – var maldināt. Visas Baznīcas zīmes var maldināt, izņemot Dieva vārda sludināšanas zīmi, tā ir nekļūdīga. Tur, kur to atrodam, mēs varam būt pārliecināti, ka tur ir Svētā Gara darba vieta. Tur mēs varam dzirdēt vareno, straujo vēju, kurā nolaižas Gars. Sludinot Kristus Vārdu, Viņš turpina aicināt, pulcēt, apgaismot, svētīt un uzturēt vienu svēto kristīgo Baznīcu, kas dzīvo vienā patiesā ticībā uz Jēzu Kristu.