:: e – BAZNICA ::

Nekas nelīdzinās debesīm

Paraugieties uz šeit attēloto izmisušo cilvēku. Nav daudz tādu attēlu, kas iedvestu vēl vairāk skumju un bezcerības, kā Ījabs šajā gleznā. Ikviens būs piedzīvojis tādus brīžus, kad šķiet, nav nekādas izejas un cerības nākotnē. Iespējams, ka tieši tagad tāds brīdis ir pienācis jūsu ģimenē, laulībā, jūsu finansiālajā vai veselības stāvoklī. Kad dzīve šķiet bezcerīga un bez nākotnes, mēs bieži vien iedomājamies par Ījabu, vienu no vissenākajām personībām Bībelē.

VAI DZĪVĒ VAR KLĀTIES VĒL ĻAUNĀK?

Nabaga Ījabs! Viņa milzīgos kamieļu ganāmpulkus aizdzina un to ganus nokāva kaldeji. Un tas bija vēl tikai iesākums! Sabiešu laupītāju bars atņēma viņa liellopu ganāmpulkus un nokāva to ganus. Turklāt viņa septiņtūkstoš galvas lielo sīklopu ganāmpulku kopā ar ganiem nogalināja negaiss. Tad, it kā ar šiem zaudējumiem vēl nepietiktu, viņa desmit bērnus nogalināja viesuļvētra. Visbeidzot arī pats Ījabs tika sists ar vispretīgāko un sāpīgāko slimību, kāda vien senajā pasaulē bija pazīstama – ar augoņiem. Šo seno notikumu aprakstu jūs varat izlasīt Vecajā Derībā Ījaba grāmatā.

DIEVS ARĪ JUMS DOD CERĪBU!

Pat šajās briesmīgajās ciešanās Dieva žēlastība ļāva Ījabam saglabāt savu nostāju tādu, par kādu runā apustulis Pāvils – “ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums” (Rom.8:18). Ījabs vēl skaidrāk un konkrētāk nekā Pāvils apliecina savu ticību un cerību uz debesu valstību: “Es zinu, mans Glābējs dzīvs un galā nostāsies pāri pīšļiem. Kad man nebūs vairs ādas šīs, tomēr – miesā es skatīšu Dievu! Es Viņu skatīšu pats – manas acis To redzēs, ne citas” (Īj.19:25-27a).

Varbūt jūs jūtaties gluži tāpat kā Ījabs. Droši vien jūs neesat cietis tieši tādus pašus pārbaudījumus kā viņš, tomēr arī nespējat iedomāties, ka būtu iespējams panest vēl ko vairāk nekā tas ir šobrīd.

Šādos smagos brīžos ieklausieties sava debesu Tēva žēlastības pilnajos vārdos, kad Viņš, lai neļautu velnam jūs galīgi nomākt, ar mīlestību un līdzcietību jums saka: “Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām. Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve līdz ar Kristu apslēpta Dievā” (Kol.3:2-3).

Kad vēršat savas domas uz debesu lietām, Dievs ik dienas gādā par to, lai “šī laika ciešanas [būtu] nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums” (Rom.8:18).

TĀPAT KĀ ĪJABS RAUGIETIES UZ JĒZU DEBESĪS, UN JŪS NEZAUDĒSIET CERĪBU

Visbeidzot, kad jūs ar Dieva palīdzību cīnāties pretī sātaniskajam kārdinājumam uzskatīt savu dzīvi par bezcerīgu, apdomājiet, ka jums apkārt ir liels pulks asinsliecinieku (Ebr.12:1), un svēto, kas dzīvojuši agrākos laikos un nu jau ir debesīs kopā ar Jēzu. Jūs šajā cīņā neesat viens, bet gan kopā ar asinslieciniekiem, kuri izlējuši savas asinis Kristus dēļ. Tādējādi Dievs jums saka, lai jūs nekoncentrējat savu uzmanību tikai uz savām problēmām, grūtībām un bezcerību, bet gan paceļat acis uz Jēzu. Viņš ir ne vien jūsu ticības aizsācējs, bet arī tās piepildītājs. Tāpēc paverieties augšup, tāpat kā Ījabs! Pievērsiet skatu Jēzum – savai cerībai debesīs, “lai jūs nenovārgtu savās dvēselēs un nekļūtu nespēcīgi” (Ebr.12:3).

Mīļais Kungs, dāvā man to, ko vienīgi Tu spēj dot – Ījaba pacietību. Kad esmu nomākts, dari mani spējīgu pacelt skatu, kā to darīja Ījabs, un raudzīties uz Tavu krustā sisto un augšāmcelto Dēlu Jēzu. Tavs svētais nomirušais un augšāmceltais Dēls ir aizsācis manī ticību, un Viņš to arī piepildīs (Ebr.12:2). Kungs, Tu esi mans klintskalns (5.Moz.32:4). Es pilnībā paļaujos uz Tavu apsolījumu, ka Tu mani nekad neatstāsi un nepametīsi (Ebr.13:5). Jēzus, sava varenā aizbildņa vārdā es paļāvībā vēršos pie Tevis. Āmen.