Skip to content
23. septembris, 2023
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

165. Ko tu atklāti atzīsti par Dieva pirkstu?

  • Sākums
  • Meditācija Kristus ciešanu dzīlēs
  • e-raksti

Meditācija Kristus ciešanu dzīlēs

Hermanis Zasse
Noklausies šo e-publikāciju

Kad pirmo reizi Eiropas baznīcās un klosteros tika izprastas krusta ciešanas, kristīgās pasaules iekšējā dzīvē notika kaut kas ārkārtīgi nozīmīgs. Šīs izmaiņas ir saskatāmas krustā sistā attēlojumos, kur Viņš vairs nestāv kā uzvarētājs pie krusta koka, bet gan karājas pie tā, ciešot un vēlāk pat lokoties agonijā, un mirstot.

Kristus ciešanu dziļums

Šīs izmaiņas notika vēlīnajos viduslaikos, kad triumfējošo Kristu aizstāja gotiskās baznīcas augstajā altāra daļā iekarināts reālistisks krucifikss. Kristus ciešanu dziļums tiek dziļi izjusts un pārdzīvots. Pazemīgais Kristus, Dievs – cilvēks savā dziļākajā pazemībā kļūst par cilvēku brāli. Par viduslaiku kristīgā piētisma ideālu kļuva Kristus imitēšana (imitatio Christi), pat tik lielā mērā, ka mistiskā veidā tika piedzīvotas visas krusta mistērijas. Protams, bija ļoti nedaudzi baznīcas locekļi, kuri to piedzīvoja, taču viņus visus ietekmēja šis piētisms. To apliecina liturģija un baznīcu uzbūve.

Zīmīgi, ka atklājums par Kristus ciešanām un nāvi kā biedējošu realitāti bija cieši saistīts ar jaunu grēka nopietnības un piedošanas izpratni. Nekas tamlīdzīgs nenotika senbaznīcā. Varētu daudz ko teikt pret to, kas viduslaikos tika mācīts par grēku un tā piedošanu. Tajā laikā neviens neaptvēra bibliskās grēka izpratnes dziļumu. Visa grēku nožēlas sistēma bija aplama, jā, tā faktiski bija Evaņģēlija noliegšana. Tomēr Klausa Harmsa izdarītais novērojums ir patiess: tajā laikā cilvēki vēl vismaz izjuta grēku un pieļāva, ka tā piedošana viņiem var ko maksāt, tādēļ viduslaiki vērtējami augstāk nekā modernā pasaule.

“Kā es varu iemantot žēlsirdīgu Dievu?” Šis jautājums nodarbināja latīņu baznīcu jau tūkstots gadus, pirms tas kļuva par reformācijas jautājumu. Gadsimtiem ilgi šis jautājums veda uz klosteriem visdievbijīgākos viduslaiku ļaudis, līdz tas kļuva par pēdējā lielā viduslaiku mūka dzīvības un nāves jautājumu. Šo tūkstots gadu laikā kristieši bija sapratuši, ka pastāv cieša saistība starp pasaules grēku un Kristus ciešanām, manu grēku un Kristus krusta nāvi. Tomēr vēl nebija iespējams atbildēt uz jautājumu, kā tie ir saistīti. Iedziļināšanās šinī jautājumā radīja viduslaiku krusta teoloģiju.

Nozīmīgākais darbs šeit ir dievbijīgā Anselma Cur Deus homo? (“Kādēļ Dievs kļuva par cilvēku?”). Tas ir neliels, vienkāršs, bērnišķīgā valodā sarakstīts, bet tomēr neizsakāmi dziļš darbs. Daudz ko varētu un vajadzētu sacīt, oponējot viņa teorijai, oponējot mēģinājumam pierādīt, ka visu brīnumu brīnums ir izskaidrojams, mēģinājumam noskaidrot, kā Dievam bija jārīkojas un cik daudz Viņam maksāja piedošana, kā arī citām lietām. Tomēr nevar noliegt to, ka šajā darbā pirmo reizi teoloģiski dziļā veidā tika izklāstīta mācība par Kristus vietniecisko gandarīšanu (satisfactio vicaria). Jau tajos laikos, tāpat kā tas ir mūsdienās, bija teologi, kuri pret to iebilda. Taču baznīca šādus protestus ir allaž ignorējusi un turpinājusi darīt savu darbu.

Zīmīgi, ka mācība par to, ka Kristus nāve ir gandarījums par visiem cilvēces grēkiem, ir vienīgā viduslaiku mācība, kura ieguvusi vispārēju atzīšanu. Viduslaiku mācības par grēku un žēlastību tiek apšaubītas. Transsubstanciācijas mācība ir saglabājusies vienīgi katolicismā. Visas 16. gs. mācības pastāv vienīgi atsevišķās kristīgās pasaules daļās. Citādi tas ir ar Kristus vietniecisko izpirkšanu. Luterāņi, reformāti, anglikāņi un katoļi to kā savas baznīcas mācību ir iekļāvuši savās ticības apliecībās, neaizgūstot to viens no otra.

Agrāk tā nekur nebija. Tiesa, Nīkajas ticības apliecība un kopā ar to arī visa kristīgā pasaule māca, ka Dieva mūžīgais Dēls “mūsu, cilvēku, un mūsu pestīšanas labad no debesīm nācis [..] un cilvēks tapis.” Taču attiecībā uz to, ko īsti nozīmē “mūsu, cilvēku, un mūsu pestīšanas labad,” nevienā mācībā nekas netiek teikts līdz pat Augsburgas ticības apliecības IV artikulam, kurš pasludina, ka Kristus “ar savu nāvi gandarījis par mūsu grēkiem.” Reformātu ticības apliecībās tiek mācīts praktiski tas pats, un tas pats notiek arī Tridentas koncilā, kur par Kristu tiek sacīts, ka Viņš “gandarīja par mums Dieva Tēva priekšā” (6. sesija, 7. nodaļa). Tas ir faktiskais viduslaiku ieguldījums krusta teoloģijā.


Tēmas: imitatio Christi Klauss Harmss Kristus ciešanas Kristus imitēšana krusta ciešanas krusta teoloģija par Kristus vietniecisko gandarīšanu satisfactio vicaria theologia crucis

Continue Reading

« Mana miesa dusēs cerībā
Svētuma glabāšana un svētdarīšanas robežas »
                       

Ieskaties

Pašas smagākās ciešanas
Tranzitīvā un intranzitīvā atgriešanās
Kristus ķēnišķais amats
Kurš cilvēku priekšā piesauc par liecinieku Dievu, tas pats ir pakļauts Dieva tiesai

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Bijība un īstā dievkalpošana Bijība un īstā dievkalpošana
    • e-apceres

    Bijība un īstā dievkalpošana

  • Nepieciešamība pēc patiesas izpratnes par Baznīcas nozīmi Nepieciešamība pēc patiesas izpratnes par Baznīcas nozīmi
    • e-raksti

    Nepieciešamība pēc patiesas izpratnes par Baznīcas nozīmi

  • pilniba_pieaugusais Pilnībā pieaugušais
    • e-refleksijas

    Pilnībā pieaugušais

  • Taisnošanas pasludinājums Taisnošanas pasludinājums
    • e-refleksijas

    Taisnošanas pasludinājums

  • Dievs mums ir devis saprātu Dievs mums ir devis saprātu
    • e-apceres

    Dievs mums ir devis saprātu

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Sveiciens Reformācijas svētkos
  • Radiolugu baznīca ir labi apmeklēta
  • Kristus pie krusta … manis dēļ
  • Turīnas līķauta autors esot Džoto
  • Barošana ar krūti baznīcā
  • Pilnīga Kristus krusta izpratne
  • Lieldienu laiks

Pēdējie komentāri

  • Janis Karklins: “Cik patiesi teikts, ja paliekam bibliskā kontekstā un cik viegli sagrozīt, ja neturamies pie bibliskās patiesības.”
  • Roberto: “talyc iespējams, ka, ja lasa iepriekšējās daļas, bilde paveras plašāka”
  • talyc: “Visnotaļ interesanti Valters apcer šo tēmu. Es piemēram būtu sācis ar to, ka komunisma idejas, tā būtība un visa ideoloģija…”
  • Roberto: “Patiesais-Taisnais, pēc kā spried par maniem darbiem Mt.6:3, jo ne no cilvēka gribēšanas vai skriešanas, bet viss no Dieva žēlastības?”
  • Patiesais-Taisnais: “Tādēļ redzi, Es celšos, saka Tas Kungs, pret tiem praviešiem, kas Manus vārdus nozog cits citam! Jā, redzi, Es celšos…”

RSS e – POLEMIKA

  • Dievs Svētī Latviju, Mūs Dārgo Tēviju ... kāpēc mums ir tāda himna?
  • Politiskās atšķirības. Vai to pamatā ir atšķirīga reliģiozitāte?
  • Teātris, dejas un citas izklaides ..

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Atkl.21:6
    Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.

ilustrētā baznīca

Pasaules augstākā baznīca
Pasaules augstākā baznīca

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Desmit Dieva baušļi Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēks grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2023