Turīnas līķauta autors esot Džoto

Kā apgalvo kāds itāļu restaurators un mākslas vēsturnieks, Turīnas līķauts – drāna, kurā, kā uzskata daudzi kristieši, tika ietīts Jēzus Kristus pēc noņemšanas no krusta, – nav vis viduslaiku viltojums, bet gan agrīnās Renesanses mākslinieka Džoto darinājums.

Lučiano Buso apgalvo, ka atradis uz līķauta Džoto parakstu un skaitli 15, kas, pēc viņa domām, ir 1315.gads. Mākslas vēsturnieks uzskata, ka šajā gadā māksliniekam pasūtīta oriģinālā līķauta kopija, jo laika gaitā tas stipri cietis.

Buso uzsver, ka hipotēzi par to, ka līķauts radīts 1315.gadā, apstiprina 1988.gadā veiktie radioaktīvā oglekļa datēšanas metodes testi, kas uzrādīja, ka līķauts radīts 13.gadsimta beigās vai 14.gadsimta sākumā.

Sarunā ar laikrakstu zinātnieks izteica minējumu, ka oriģinālajā līķautā patiešām ietina Kristu, taču drāna laika gaitā sairusi, sadegusi vai tikusi nozaudēta, tāpēc radīta kopija.

Parakstu un skaitli Buso atrada apslēptu Kristus sejas un roku nospiedumos. Mākslas vēsturnieks uzskata, ka citi eksperti tos nav atraduši, jo ar neapbruņotu aci tie ir gandrīz nesaskatāmi. Pēc viņa domām, ir tikai dabiski, ka baznīca šim uzdevumam izvēlējās Džoto, jo “viņš bija viens no pazīstamākajiem un spējīgākajiem viduslaiku gleznotājiem”.

4,4 metrus garajā un 1,2 metrus platajā linu drānā redzams krustā sistā atveids, kas atgādina fotogrāfijas negatīvu. Zinātniekiem joprojām nav izdevies noteikt, kādā veidā attēls nonācis uz audekla, bet daudzi ir vienisprātis, ka tas nav nedz zīmēts, nedz spiests.

Arī strīdi par līķauta patieso vecumu turpinās jau desmitiem gadu. Pirmās liecības par tā esamību saglabājušās no 1357.gada Francijā. Kopš tā laika tas cietis pat vairākos ugunsgrēkos.

Turīnas līķauta muzeja direktors Bruno Barneriss ir skeptiski noskaņots pret Buso teoriju. “Pirmkārt, fizikālie un ķīmiskie testi parādījuši, ka līķauts nav zīmējums. Otrkārt, ir vesela virkne zinātnieku, kas palielinājuši līķauta attēlus un redzējuši tur lietas, kuru tur nav – rožukroni, vārdus aramiešu, grieķu un latīņu valodā. Tas ir tāpat kā skatīties uz Mēnesi un saskatīt tur acis, degunu un muti.”