Dzīves vērta un dzīves nevērta dzīve

Dieva priekšā nav nevērtīgas dzīves, jo Dievs pats dzīvi tur vērtē. Dievs ir dzīvības radītājs, saglabātājs un glābējs, un tas pat visniecīgāko dzīvi Dieva priekšā dara dzīvotvērtu.

Mūžīgās dzīvības Dievs augstu ciena nabaga Lācaru, kas atstāts gulēja bagātnieka durvju priekšā, un kuram suņi laizīja viņa brūces, jebkuru cilvēku bez sociālās nozīmības, jebkurš to upuris, kuri dzīvi vērtē tikai pēc tā labuma, ko tā sniedz. (Lk.16:19-31).

Bet kur ārpus Dieva, lai būtu rodams galējais dzīves vērtību mērs? Subjektīvajā dzīves akceptēšanā? Tajā varbūt dažs labs idiots pārspēs dažu ģēniju. Sabiedrības vērtējumā? Šeit drīz vien atklātos, ka vērtējums par sociāli vērtīgu vai nevērtīgu dzīvi ir pakļauts mirkļa vajadzībām un līdz ar to patvaļām, un ka drīz vien te viena, te otra cilvēku grupa būs pakļauta iznīcinošam spriedumam. Vērtas vai nevērtas dzīves izšķiršana agrāk vai vēlāk sagrauj pašu dzīvi.

Mēs nevaram apiet faktu, ka tieši tā sauktā nedziedināmi slimo nevērtā dzīve pie veselajiem, ārstiem, kopējiem, radiniekiem izraisa lielā mērā sociālu upurēties gatavību un no šādas veselas dzīves atdevības slimajai dzīvei sabiedrība iegūst pavisam reālu noderīgumu.