Skip to content
21. marts, 2023
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

359. Kas ir necienīgs Vakarēdiena baudītājs?

  • Sākums
  • Maldīgas mācības par baznīcu
  • e-raksti

Maldīgas mācības par baznīcu

Dr. Dž. Teodors Millers
Noklausies šo e-publikāciju

Nav šaubu, ka tie, kuri maldās kristīgās reliģijas pamatjautājumos, maldās arī mācībā par Baznīcu. No visām maldu mācībām par Baznīcu visizplatītākā ir tā, ka Baznīca ir “ārēja vara”, kurai pakļauti “labie un ļaunie”, un ar kuru cilvēku saista viņa ārējā piederība.

Maldīgas mācības par baznīcu


Ar šiem maldiem, kuri attiecas uz pašu Baznīcas būtību, cieši saistās kāda cita maldu mācība, kura attiecas uz tās mērķi, proti, ka Baznīca ir “biedrība, kuras mērķis ir tās locekļu svētdarīšana”, vai ka tā ir organizācija, kuras nolūks ir glābt dvēseles ar labo darbu palīdzību. Šie maldi nebūt nav nejauši, jo to pamatā ir negatīva attieksme pret kristīgās ticības centrālo mācību – attaisnošanu no žēlastības, ticībā.

Patiesībā tiem, kuri noliedz vietniecisko izpirkšanu [gandarīšanu], žēlastības līdzekļu iedarbību un pestīšanu vienīgi ticībā, neatliek nekas cits, kā uzskatīt Baznīcu par sava veida reformu skolu, kurā cilvēki mācās, kā darīt labu, lai varētu izpelnīties pestīšanu. Turpretī bibliskā mācība par Baznīcu pamatojas attaisnošanā no žēlastības, ticībā, un tā stāv vai krīt līdz ar šo mācību. It īpaši tā pamatojas:

  • Kristus vietnieciskajā gandarīšanā. Saskaņā ar Rakstiem, Baznīca sastāv no visiem tiem, kuri tic, ka Kristus ir miris par pasaules grēkiem. Tie, kuri atsakās tam ticēt, ir ārpus Baznīcas [1.Pēt.2:8]. Šo mācību noraida racionālisti (fotiniāņi, sociniāņi, unitārieši, modernisti u. c.), kuri noraida pestīšanu ticībā Kristus asinīn [1.Jņ.1:7], uzskatot to par “derdzīgu asins teoloģiju,” un kuriem krustā sistā Kristus Evaņģēlijs ir gan ģeķība, gan klupšanas akmens [1.Kor.1:23]. Tādēļ viņi nevar definēt Baznīcu citādi, kā “racionālu būtņu brīvprātīgu biedrību debesu uz zemes laimes sasniegšanai, kam pamatā ir cilvēka reliģiskā izglītotība un tikums” (Rērs).

    Izsakoties vienkāršākās kategorijās, racionālisti definē Baznīcu kā tādu cilvēku biedrību, kuri vēlas nodrošināt sev laimi šajā un nākamajā pasaulē, veicot reliģiozus pasākumus un citus labus darbus. Pēc viņu domām, Baznīca ir vienīgi “morāla vai ētiska biedrība,” kuras locekļi ir visi tie, kuri vēlas pildīt tās uzliktos pienākumus.

    Līdzīgi citiem racionālistiem, arī racionāliski noskaņotie katoļi uzskata Baznīcu par dievbijīgu cilvēku biedrību, kurā tie ar labo darbu palīdzību svēto paši sevi. Saskaņā ar katoļu mācību, cilvēks nekļūst par Baznīcas locekli, pateicoties ticībai Kristum, bet gan pateicoties izteiktai vēlmei pakļauties Dieva un baznīcas pavēlēm (Tridentas koncils, VI ses., 20. kan.), vai arī pildot baznīcas noteiktos labos darbus (VI ses., 32. kan.). Šie maldi nostāda katoļus ārpus Baznīcas, jo Raksti liecina, ka visi, kuri mīt bauslības darbos, ir atkrituši no žēlastības [Gal.5:4] un ir pakļauti lāstam [Gal.3:10].

    Romas baznīcas antikristīgo attieksmi vēl vairāk pastiprina tas apstāklis, ka tā ir izteikusi anatēmu patiesajai kristīgajai Baznīcai, proti, visiem tiem, kuri tic, ka ir taisnoti vienīgi no žēlastības, ticībā Kristum (Tridentas koncils, VI ses., 11.-12. kan.), un definē “patieso Baznīcu” (t.i., Romas katoļu baznīcu) kā “draudzi, kura ir pakļauta atbilstoši aicinātiem mācītājiem un it īpaši – vienīgajam Kristus vietniekam zemes virsū: Romas pontifam”. Tādējādi, oficiāli Romas baznīca liedz iespēju tās sekotājiem kļūt par Kristus svētās Baznīcas locekļiem.

    Ja katoļi, neskatoties uz savas baznīcas graujošo racionālismu, tomēr ir arī Kristus Baznīcas locekļi, tad vienīgi tādēļ, ka savās sirdsapziņas mokas viņi noliedz tās mācību par attaisnošanu pēc darbiem un pretēji tās gribai un pavēlei tic pestīšanai vienīgi ticībā. Tādējādi mēs atzīstam katoļu baznīcu par kristīgu nevis tādēļ, ka savā oficiālajā teoloģijā (Tridentas koncila lēmumi un kanoni) tā noraida kristīgo mācību, bet gan tādēļ, ka, neskatoties uz tās vispārējo teoloģisko sistēmu, tā apliecina Apustuļu ticības apliecību, kura individuāliem katoļiem kļūst par korektīvu. Oficiāli Romas katolicisms nav kristīgs, bet gan pagānisks, jo tā centrālais dogmāts ir mācība par pestīšanu pēc darbiem.

    Tā kā arī daudzi mūsdienu “pozitīvie” teologi (Hofmans, Kirns) noraida vietniecisko izpirkšanu [gandarīšanu], tad arī viņu sniegtā kristīgās Baznīcas definīcija ir maldīga. Pēc Kirna domām, Baznīca ir “reliģioza un morāla dzīves veida kopība, kuru vada Kristus gars”, tas ir, tādu cilvēku kopība, kuri Kristus garā dzīvo morālu dzīvi. Tas, galu galā, reducē Baznīcu uz “ētisku biedrību.”

    Tā kā kalvinisti noliedz vispārējo žēlastību un žēlastības līdzekļu kā attaisnošanas līdzekļu iedarbību, viņi arī nevar pareizi definēt Baznīcu kā patiesu ticīgo kopību, bet teorētiski to uzskata par “izredzēto kopību” un praktiski – par visu to cilvēku kopību, kuru sirdīs ir ielietā žēlastība jeb Svētā Gara tieša darbība un iemājošana. Taču visi patiesie Baznīcas locekļi kalviniskajās konfesijās partikulārajā (tikai atsevišķiem cilvēkiem paredzētā) žēlastībā un savā garīgajā nemierā paļaujas uz Dieva žēlīgo apsolījumu, kuru Viņš visiem grēciniekiem piedāvā Evaņģēlijā. Tieši pateicoties šim apstāklim viņi kļūst par Kristus Baznīcas locekļiem.
     

  • Mācībā par žēlastības līdzekļiem. Ar to mēs domājam, ka bez žēlastības līdzekļiem nevar būt Baznīcas. Saskaņā ar skaidru Rakstu mācību, cilvēks kļūst par patiesu Baznīcas locekli vienīgi tad, kad viņam tiek pieskaitīti Kristus nopelni [Rom.4:3; Ap.d.10:43-48]. Taču tie viņam nevar tikt pieskaitīti citādi, kā vien tad, ja tos piedāvā pats Dievs ar sevis noteiktu līdzekļu (Dieva vārda un sakramentu) starpniecību. Reformātu maldīgais uzskats par “tiešo žēlastību” (žēlastība iedarbojas tiešā veidā) ir jānoraida kā nebiblisks [Rom.10:13-17; Ap.d.2:38]. Kalvinisti noraida žēlastības līdzekļus, tādējādi padarot par neiespējamu ticību, attaisnošanu un, līdz ar to, arī Baznīcas pastāvēšanu.

    Daži mūsdienu “pozitīviskie” teologi aizstāj žēlastības līdzekļus ar “kristīgiem pārdzīvojumiem”, taču Bībele neatzīst šādus pārdzīvojumus par žēlastības līdzekļiem. Tie drīzāk ir ticības augļi. Tādēļ ir tikai viens veids, kādā cilvēks var kļūt par Kristus Baznīcas locekli, proti, ticot Evaņģēlijā un sakramentos piedāvātajiem Dieva žēlastības solījumiem [2.Kor.5:19-21].
     

  • Ticībā kā saņemšanas līdzeklī. Tas ir acīmredzams no tā apstākļa, ka Baznīcas locekļi ir vienīgi tie, kuri tic Kristum [Mk.16:15-16; Ap.d.16:31]. Visi, kuri noliedz, ka ticība ir Dieva piedāvātās žēlastības saņemšanas līdzeklis, nav spējīgi definēt Baznīcu šī termina bibliskajā izpratnē, proti, kā patiesu ticīgo kopienu. Tie, kuri uzskata, ka sakramenti darbojas paši par sevi t.i. bez ticības (katoļi, katoliski noskaņotie protestanti), ir spiesti definēt Baznīcu kā tādu cilvēku kopienu, kuri ar Svētā Gara palīdzību mēģina dzīvot morālu dzīvi, jo, noraidot pestīšanu vienīgi ticībā, par vienīgo attaisnošanas līdzekli kļūst labie darbi.
     
  • Pestīšana vienīgi ticībā. Tas izriet no visa iepriekš sacītā. Baznīca ir patiesu ticīgo kopiena; bet patiesi ticīgie ir vienīgi tie, kuri paļaujas uz pestīšanu no žēlastības, ticībā, bez labajiem darbiem [Rom.3:28; 4:3-5]. Tādēļ visiem pelagiāņiem, arminiāņiem un sinergistiem nākas vai nu atsacīties no savas mācības par attaisnošanu pēc darbiem, vai arī novirzās no Baznīcas bibliskās definīcijas. Kristīgo dogmātu vēsture pierāda, ka viņi pietiekami konsekventi izvēlas otro variantu, uzskatot Baznīcu par tādu cilvēku kopienu, kuri mēģina rast pestīšanu ar saviem darbiem . Un tas, diemžēl, ir pilnīgi loģisks iznākums, jo pareizu Baznīcas definīciju (ticīgo kopiena) spēj sniegt vienīgi tie, kuri piekrīt bibliskajai mācībai par attaisnošanu ticībā vienīgi žēlastībā.

Tags: De Ecclesia De Ecclesia Universali eklezioloģija Kristīgā dogmatika mācība par kristīgo baznīcu Tridentas koncils vispārējā baznīca

Continue Reading

« Un viņu acis tapa atvērtas
Grēka alga – lāsts »
                       

Ieskaties

Jēzus un samariete
Četrpadsmitais vakara priekšlasījums
Dieva spriedums
Vai visiem luterāņiem jātic vienādi?

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Dieva pārradošais un dzīvu darošais vārds Kristībā Dieva pārradošais un dzīvu darošais vārds Kristībā
    • e-refleksijas

    Dieva pārradošais un dzīvu darošais vārds Kristībā

  • Ceļabiedri Ceļabiedri
    • e-apceres

    Ceļabiedri

  • Mums nekad nebūs jāpiepilda Bauslība savas glābšanas iemantošanai Mums nekad nebūs jāpiepilda Bauslība savas glābšanas iemantošanai
    • e-refleksijas

    Mums nekad nebūs jāpiepilda Bauslība savas glābšanas iemantošanai

  • Jēzus - izcils skolotājs? Jēzus – izcils skolotājs?
    • e-refleksijas

    Jēzus – izcils skolotājs?

  • Pirms lainera "Titāniks" grimšanas skan korālis Pirms lainera “Titāniks” grimšanas skan korālis
    • e-video

    Pirms lainera “Titāniks” grimšanas skan korālis

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Heterodoksās baznīcas un patiesie mācekļi
  • Baznīca
  • 2007. gadā baznīcu atstājis rekordliels skaits somu
  • Vispārējā baznīca
  • Definīcija terminam “vietējās baznīcas”
  • Tēzes par Baznīcu
  • Maldi attiecībā uz Kristus ķēnišķo amatu

Pēdējie komentāri

  • Karels: “P.S. Nu jā, sava slinkuma, es biju domājis.”
  • Karels: “:D Hm, man personiski ir zināmi gadījumi, kad ļaudis aizgājuši bojā aiz savas pārcentības. Kad kāds būtu priekšlaicīgi nomiris dēļ…”
  • Jari23: “Nobeigums ir labākais”
  • talyc: “...Idiocy triumphs when people blindly trust others or accept dominant paradigms without deeper understanding. Such foolishness can be excused in…”
  • talyc: “tiem, kam nav laika iedziļināties lūk te ir kopsavilkums:) Valdošās paradigmas ir tās, kas nosaka vēstures gaitu un visas cilvēces…”

RSS e – POLEMIKA

  • Dievs Svētī Latviju, Mūs Dārgo Tēviju ... kāpēc mums ir tāda himna?
  • Politiskās atšķirības. Vai to pamatā ir atšķirīga reliģiozitāte?
  • Teātris, dejas un citas izklaides ..

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • 5.Moz.8:3
    Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet - cilvēks dzīvo no visa, kas iziet no Tā Kunga mutes.

ilustrētā baznīca

Avis guļ dievnams brūk
Avis guļ dievnams brūk

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Desmit Dieva baušļi Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēks grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2023


Posting....