:: e – BAZNICA ::

Kristus izpirkuma nāves piemiņa

Diemžēl daudzi kristieši kas neapzinās un neapsver, kāds bijis Kristus nolūks ar šo Sakramentu, nekad neiegūst īstu izpratni par Svēto Vakarēdienu un tā cienīgu lietošanu, nedz arī gūst Svētā Vakarēdiena dāvinātu mieru, prieku un stiprinājumu.

Visu, ko mūsu Kungs apsolījis Vakarēdienā, mēs varēsim saprast tikai mūžības skaidrībā, tomēr arī jau tagad mēs gūstam arī nojausmu.

Tas Kungs teica: “To dariet, Mani pieminēdami.” Vispirms mēs saprot” ka šo piemiņu Viņš neiedibināja Sevis, bet mūsu dēl, jo itin viss, ko Kristus virs zemes darīja, ir noticis mūsu dēļ, kā Viņš pats atzina: “..Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet ka Viņš kalpotu un atdotu Savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem” (Mt.20:28). Tāpēc paturēsim vērā Viņa žēlastības pilno nolūku, kura dēl Kristus ir iedibinājis šo Savu piemiņu.

Kristus labi zināja Savu bērnu vājumu un lielās grūtības, tiem ceļojot cauri šīs dzīves tuksnesim un bēdu ielejai. Viņš zināja, kā tas notiek, ka viņu vājas, bailīgās, trauslās sirdis nemitīgā un nebeidzamā cīņā ar miesu un pasauli, velna viltu un trauksmi bieži ceļā pagurs un tie kļūs neveseli, ievainoti un mazdūšīgi.

Kristus arī zināja, ka viss mierinājums, stiprinājums un atjaunošana Viņa mācekļiem ir jāgūst no Viņa, jo dzīvību, drosmi, spēku un spirgtumu sava ceļojuma turpināšanai mācekļi varēja no jauna gūt ikreiz, kad vien par Viņu iedomājās un atcerējās. Turklāt Viņš zināja, kas tiem visvairāk laupīs drosmi, liks just pamestību un bailes, proti, viņu grēki, kļūdas un nepilnības, pret kurām tiem nav cita mierinājuma kā vien Viņa ciešanas un nāve, Viņa upurētā miesa un asinis, kas izlietas par viņu grēku piedošanu.

To visu zinādams, Kristus iedibināja šo Savas izpirkuma nāves piemiņu un novēlēja: “Bērni, nāciet vienkopus vienmēr, kad vien jūsu skats ir aptumšojies un jūs esat vāji, pulcējieties kopā Manas miesas un asiņu baudīšanai un domājiet par Mani.” Īsi sakot, Viņa nodoms bija uzcelt mūsu ceļā atpūtas teltis, kur nogurušais ceļinieks varētu ienākt, lai to stiprinātu un atjaunotu ar debesu maizi, Viņa miesu un asinīm, un ar Viņa nāves piemiņu.

Jo, lai arī Kristus un Viņa izpirkuma nāves piemiņu draudzē varēja uzturēt arī ar Dieva vārda sludināšanu, tomēr Savā mūžīgajā gudrībā un mīlestībā Viņam labpatika iekārtot īpašu ārēju un redzamu līdzekli, lai šī piemiņa mūsu vājajām un mazticīgajām sirdīm kļūtu dzīvāka, jūtamāka un aizkustinošāka.