Kristietis un medicīna

Reizēm mums nākas slimot. Citam vairāk, citam mazāk. Slimības, tāpat kā darbs vaiga sviedros, ir grēkā krišanas sekas. [1.Moz.3]

Slimības mums visiem sagādā ciešanas, lai gan ne visiem vienādā mērā. Katrā ziņā, tas, kurš vairāk slimo, nebūt nav grēcīgāks Dieva priekšā par citiem. Tiesa, cilvēks var saslimt darot grēku, bet daudzas no saslimšanām nav tieši saistītas ar kādu grēku. Par kādu cilēku, kurš jau piedzima akls, Jēzus sacīja: „Ne viņš ir grēkojis, ne viņa vecāki, bet Dieva darbiem vajag parādīties viņā.” [Jņ.9:3]

Pasaulē daudz tiek prātots, kādēļ cilvēkiem jācieš. Mums pavisam skaidri jāatzīst viens – ar ciešanām Dievs mūs aicina tuvāk Sev. Tās liek vilties nīcīgajā pasaulē un atrast mūžīgo mieru Kristū. Slimnieku ciešanas uzrunā veselos, un liek parādīt mīlestību.

Mums ir pienākums atvieglot ciešanas un izglābt dzīvību. To māca mums piektais bauslis: „Tev nebūs slepkavot.” Jo cilvēka vērtību nebūt nenosaka viņa noderīgums sabiedrībā un viņa potenciāls. Cilvēkam vienkārši ir tiesības dzīvot, un tā ir vērtība pati par sevi. Patiesa mīlestība ir pašaizliedzīga.

Dievs arvien lieto dažādus līdzekļus. Viņš dāvā mums ēdienu, siltumu, pajumti, medikamentus un tamlīdzīgas lietas. Bet tās gan nenokrīt no gaisa. Dievs grib, lai mēs strādātu un apdomīgi lietotu visas radītās lietas. Jau kopš pasaules radīšanas cilvēki tās lieto. Atteikties no šīm dāvanām un gaidīt „pārdabisku” brīnumu, ir pretēji Dieva gribai.

Raksti liecina, ka apustulis Pāvils ieteica Timotejam lietot nedaudz vīna slimās pakrūts dēļ. [1.Tim.5:23] Trofimu viņš nedziedināja, bet atstāja slimot Milētā. [2.Tim.4:20] Lūku Pāvils sauc par „mīļo ārstu.” [Kol.4:14]

Kolosiešus Pāvils vēlējās pasargāt no maldu mācības, kuras sludinātājs lepojas ar vīzijām, [Kol.2:18] pieprasīja ievērot Vecās Derības rituālus (sabatu), un atteikties no lietām, kuras sniedz Dieva radītā pasaule. Viņi sacīja: „Tev nebūs aizskart, tev nebūs baudīt, tev nebūs pieskarties!” [Kol.2:21]

Vēstuli kolosiešiem lasīja arī Laodiķejas baznīca. Šajā pilsētā bija medicīnas skola. Iespējams, jaunie ārsti interesējās par kristietību, kad dzirdēja par kristieti mīļo ārstu Lūku.

Medikamenti un ārsti gādā par dzīvības uzturēšanu. Kristieši lūdz Dieva svētību medicīnai, un ar pateicību lieto tās pakalpojumus. Tā ir Dieva kārdināšana, ja noraidām medicīnu un meklējam brīnumus.

Nenoliedzami, Svētie Raksti liecina par brīnumiem. Dievs tos ir dāvājis nozīmīgos brīžos. Kristus brīnumainie darbi apliecināja Viņa dievišķību. Apustuļu brīnumi bija ķīla, ka viņu vēsts ir Dieva vārds [Mk.16:20]. Tātad, brīnumi cilvēkus tuvināja Dieva vārdam, nevis attālināja no Tā. Brīnumi nekādā ziņā nav apliecinājums patiesai ticībai, jo tie ir arī Kristus pretinieka valstībā [2.Tes.2:9]

Protams, visu šajā pasaulē var lietot ļaunprātīgi. Tajā skaitā arī medicīnu. Kad to lieto nešķīstībai, patmīlībai un izvirtībai, tad tas viennozīmīgi ir grēks. Bet ļaunprātīga izmantošana neatceļ pareizu lietošanu – tieši otrādi – visu ir jālieto saskaņa ar Dieva gribu.