Skip to content
21. jūnijs, 2025
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

32. Kas ir ļauna vēlēšana?

  • Sākums
  • Kristieši ir sasnieguši pilnīgu brīvību caur Kristu
  • e-apceres

Kristieši ir sasnieguši pilnīgu brīvību caur Kristu

Karls F. V. Valters
Noklausies šo e-publikāciju

“Tāpēc lai neviens jūs netiesā ēdienu un dzērienu dēļ vai sakarā ar svētkiem, jauno mēnesi vai sabatu. Šīs lietas ir nākamo lietu ēna, bet miesa pieder Kristum.” [Kol.2:16-17]

Kristieši ir sasnieguši pilnīgu brīvību caur Kristu

Sabata dienu kā svētu un neaizskaramu Dievs bija nolicis Savai tautai Vecās Derības laikā. Tomēr Dievs to tā nenoteica uz visiem laikiem. Saskaņā ar Dieva gribu visa Vecā Derība ar saviem baznīcas un civiltiesiskajiem likumiem un institūcijām nebija paredzēta mūžīgai palikšanai, bet tai vajadzēja kalpot, lai sagatavotu cilvēkus pasaules Glābēja atnākšanai. Sabats bija kā paraugs tam, kāds būs Kristus miers Viņa kapā Viņa pestīšanas darba nobeigumā, kā arī modelis mūžīgajam sabatam, ko Kristus vēlas īstenot Savu ticīgo sirdīs, līdz Viņš tos vedīs uz mūžīgo sabatu Debesīs.

Tāpēc līdz ar Kristus atnākšanu tika demontētas visas Vecās Derības sastatnes, kas apjoza to. Ar Savu atnākšanu miesā Kristus mums atņēma neskaitāma daudzuma ārēju noteikumu smago jūgu. Sagatavošanās laiks beidzās, un līdz ar Kristu mums tika piešķirta brīvība no visas kalpošanas. Neviena Vecās Derības noteiktā vieta, ēka, ceremonija vai laiks mūs vairs nesaista. Visas Kristus ēnas tiek atstātas pagātnē, jo ​​pats Kristus ir atnācis. Visi Kristus modeļi tiek atcelti, jo Kristus ir parādījies. Jau pati Vecā Derība atklāja, ka viss tās – kā jau ēnas – darbs nebūs mūžīgs. Mozus paziņoja, ka pēc viņa nāks Dieva pravietis, kuru Israēlam vajadzēs klausīt. Jeremija pravietoja, ka tad, kad visi pagāni pulcēsies Jeruzalemē, lai teiktu Tā Kunga vārdu, tad vairs nebūs ne Derības šķirsta, ne upurēšanas. Jesaja (66:23) paredzēja, ka Jaunajā Derībā vairs nebūs noteikts sabats, bet gan, ka tas būs “ik nedēļas sabatā”, tas ir, sabats būs no sabata līdz sabatam. Tādējādi Jaunās Derības bērni katru dienu svinēs sabatus.

Mēs atrodam to bagātīgi apstiprinātu arī visā Jaunajā Derībā. Tiklīdz Kristus uzsāka Savu sludināšanas kalpošanu, Viņš uzreiz sāka atvieglot Mozus bauslības stingrību. Viņš ne tikai dziedināja slimniekus sabatā, bet arī ļāva saviem mācekļiem sabatā plūkt graudus, parādot, ka Mozus noteiktā sabata beigas ir klāt. Pēc Kristus nāves priekškars Templī, kas aizsedza Vissvētāko vietu, tika pārplēsts divās daļās, liecinot par levītu dievkalpojumu pilnīgu atcelšanu. Arī svētie apustuļi skaidri mācīja, ka neviens kristietis vairs nav saistīts ar jūdu sabatu. Kā apustulis Pāvils saka: “Tāpēc lai neviens jūs netiesā ēdienu un dzērienu dēļ vai sakarā ar svētkiem, jauno mēnesi vai sabatu. Šīs lietas ir nākamo lietu ēna, bet miesa pieder Kristum.” [Kol.2:16-17] Tādējādi brīvība no jūdu sabata tika skaidri pasludināta visiem kristiešiem, un sirdsapziņa vairs netiek apgrūtināta ar vienas noteiktas pienākumu pildīšanas – kā Dieva pavēlētas – dienas ievērošanu. Kad viltus apustuļi pārliecināja galatiešus ievērot noteiktās dienas, jo Dievs to esot pavēlējis, Pāvils viņiem raksta, ka viņi ciena ”dienas, mēnešus, gadus un laikus. Es bīstos, ka tik nebūtu velti pie jums strādājis” [Gal.4:10-11].

Mēs redzam, ka kristietība neparedz jaunus likumus par noteiktu laiku, vietām un citām ārējām lietām. Drīzāk visi kristieši ir sasnieguši pilnīgu brīvību caur Kristu, un viņu vienīgais bauslis ir mīlēt. Vēstulē romiešiem Pāvils saka, ka nevajadzētu norāt vai tiesāt tos, kuri ir vāji ticībā, bet gan, ka viņi ir jāpieņem un jāpanes. Tādā gadījumā ticībā vājākie turpināja ievērot dienas, tomēr Pāvils arī teica, ka tas, “kas neēd, to dara Tam Kungam par godu, jo arī viņš pateicas Dievam” [Rom.14:6]. Tāpēc svētdiena nav Dieva bauslis, bet gan brīva kristīgās baznīcas kārtība Jēzus Kristus augšāmcelšanās piemiņai un svētā sludināšanas amata izveidošanai. Tā ir iedibināta kristiešu svētajai kopānākšanai. Patiešām, lai gan svētdiena ir minēta Svētajos Rakstos, tā nekur nav pavēlēta. Tā ir kristīgās brīvības sastāvdaļa.

Tēmas: 17. svētdienā pēc Trīsvienības svētkiem 18. svētdiena pēc Vasarsvētkiem Astoņpadsmitā svētdiena pēc Vasarsvētkiem kristīgā brīvība Kristus atnākšana Mozus bauslībā par sabatu Sabata diena viltus apustuļi

Continue Reading

« Tu neesi pazudis
Vaigu vaigā ar mūsu Kungu »
                       

Ieskaties

Ticība satver Kristu
Ar Jēzu? un pret mums?
Kā parādīt savu ticību pasaules priekšā
Vienīgais sirds mierinājums

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Pārbaudīsim savu mīlestību pret Kristu Pārbaudīsim savu mīlestību pret Kristu
    • e-apceres

    Pārbaudīsim savu mīlestību pret Kristu

  • Ir jābūt mieram Ir jābūt mieram
    • e-refleksijas

    Ir jābūt mieram

  • Dievs mūs pārbauda Dievs mūs pārbauda
    • e-apceres

    Dievs mūs pārbauda

  • Pāvila vēstules liecina par labu zīdaiņu Kristībai Pāvila vēstules liecina par labu zīdaiņu Kristībai
    • e-raksti

    Pāvila vēstules liecina par labu zīdaiņu Kristībai

  • Balstīt savu ticību uz nepareiza pamata Balstīt savu ticību uz nepareiza pamata
    • e-refleksijas

    Balstīt savu ticību uz nepareiza pamata

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Kamēr būs dienas virs zemes
  • Norimt no mūsu darba
  • Par to, kas ir Lielais gavēnis
  • Astotā diena
  • Kristības nozīme
  • Glābšanas stunda
  • Dieva gribas nodoms

Pēdējie komentāri

  • Janis Karklins: “Āmen!”
  • Roberto: “ņemot vērā paradigmu - jo mazāk zin, jo savās acīs gudrāks šķiet - tad visdrīzāk uzrastos daudz "gudro", kas zinātu…”
  • talyc: “Es drīzāk teiktu ka katrs cīnās (jebšu aizstāv) to savu taisnību. Un cik cilvēku tik taisnību. Taču Patiesība ir tikai…”
  • Janis Karklins: “Visi itkā cīnās pret maldiem..:)”
  • Roberto: “interesanti kāpēc cīnītājs pret maldiem vairs nav Lutera Akadēmijas mācības spēks, bet maldinātājs ir?”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Atkl.21:6
    Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.

ilustrētā baznīca

Koronavīruss ietekmē Romas pāvestu

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticības saturs Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2025