Skip to content
7. jūnijs, 2023
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

286. Kas ir kārdināšanas?

  • Sākums
  • Kristieši ir sasnieguši pilnīgu brīvību caur Kristu
  • e-apceres

Kristieši ir sasnieguši pilnīgu brīvību caur Kristu

Karls F. V. Valters
Noklausies šo e-publikāciju

“Tāpēc lai neviens jūs netiesā ēdienu un dzērienu dēļ vai sakarā ar svētkiem, jauno mēnesi vai sabatu. Šīs lietas ir nākamo lietu ēna, bet miesa pieder Kristum.” [Kol.2:16-17]

Kristieši ir sasnieguši pilnīgu brīvību caur Kristu

Sabata dienu kā svētu un neaizskaramu Dievs bija nolicis Savai tautai Vecās Derības laikā. Tomēr Dievs to tā nenoteica uz visiem laikiem. Saskaņā ar Dieva gribu visa Vecā Derība ar saviem baznīcas un civiltiesiskajiem likumiem un institūcijām nebija paredzēta mūžīgai palikšanai, bet tai vajadzēja kalpot, lai sagatavotu cilvēkus pasaules Glābēja atnākšanai. Sabats bija kā paraugs tam, kāds būs Kristus miers Viņa kapā Viņa pestīšanas darba nobeigumā, kā arī modelis mūžīgajam sabatam, ko Kristus vēlas īstenot Savu ticīgo sirdīs, līdz Viņš tos vedīs uz mūžīgo sabatu Debesīs.

Tāpēc līdz ar Kristus atnākšanu tika demontētas visas Vecās Derības sastatnes, kas apjoza to. Ar Savu atnākšanu miesā Kristus mums atņēma neskaitāma daudzuma ārēju noteikumu smago jūgu. Sagatavošanās laiks beidzās, un līdz ar Kristu mums tika piešķirta brīvība no visas kalpošanas. Neviena Vecās Derības noteiktā vieta, ēka, ceremonija vai laiks mūs vairs nesaista. Visas Kristus ēnas tiek atstātas pagātnē, jo ​​pats Kristus ir atnācis. Visi Kristus modeļi tiek atcelti, jo Kristus ir parādījies. Jau pati Vecā Derība atklāja, ka viss tās – kā jau ēnas – darbs nebūs mūžīgs. Mozus paziņoja, ka pēc viņa nāks Dieva pravietis, kuru Israēlam vajadzēs klausīt. Jeremija pravietoja, ka tad, kad visi pagāni pulcēsies Jeruzalemē, lai teiktu Tā Kunga vārdu, tad vairs nebūs ne Derības šķirsta, ne upurēšanas. Jesaja (66:23) paredzēja, ka Jaunajā Derībā vairs nebūs noteikts sabats, bet gan, ka tas būs “ik nedēļas sabatā”, tas ir, sabats būs no sabata līdz sabatam. Tādējādi Jaunās Derības bērni katru dienu svinēs sabatus.

Mēs atrodam to bagātīgi apstiprinātu arī visā Jaunajā Derībā. Tiklīdz Kristus uzsāka Savu sludināšanas kalpošanu, Viņš uzreiz sāka atvieglot Mozus bauslības stingrību. Viņš ne tikai dziedināja slimniekus sabatā, bet arī ļāva saviem mācekļiem sabatā plūkt graudus, parādot, ka Mozus noteiktā sabata beigas ir klāt. Pēc Kristus nāves priekškars Templī, kas aizsedza Vissvētāko vietu, tika pārplēsts divās daļās, liecinot par levītu dievkalpojumu pilnīgu atcelšanu. Arī svētie apustuļi skaidri mācīja, ka neviens kristietis vairs nav saistīts ar jūdu sabatu. Kā apustulis Pāvils saka: “Tāpēc lai neviens jūs netiesā ēdienu un dzērienu dēļ vai sakarā ar svētkiem, jauno mēnesi vai sabatu. Šīs lietas ir nākamo lietu ēna, bet miesa pieder Kristum.” [Kol.2:16-17] Tādējādi brīvība no jūdu sabata tika skaidri pasludināta visiem kristiešiem, un sirdsapziņa vairs netiek apgrūtināta ar vienas noteiktas pienākumu pildīšanas – kā Dieva pavēlētas – dienas ievērošanu. Kad viltus apustuļi pārliecināja galatiešus ievērot noteiktās dienas, jo Dievs to esot pavēlējis, Pāvils viņiem raksta, ka viņi ciena ”dienas, mēnešus, gadus un laikus. Es bīstos, ka tik nebūtu velti pie jums strādājis” [Gal.4:10-11].

Mēs redzam, ka kristietība neparedz jaunus likumus par noteiktu laiku, vietām un citām ārējām lietām. Drīzāk visi kristieši ir sasnieguši pilnīgu brīvību caur Kristu, un viņu vienīgais bauslis ir mīlēt. Vēstulē romiešiem Pāvils saka, ka nevajadzētu norāt vai tiesāt tos, kuri ir vāji ticībā, bet gan, ka viņi ir jāpieņem un jāpanes. Tādā gadījumā ticībā vājākie turpināja ievērot dienas, tomēr Pāvils arī teica, ka tas, “kas neēd, to dara Tam Kungam par godu, jo arī viņš pateicas Dievam” [Rom.14:6]. Tāpēc svētdiena nav Dieva bauslis, bet gan brīva kristīgās baznīcas kārtība Jēzus Kristus augšāmcelšanās piemiņai un svētā sludināšanas amata izveidošanai. Tā ir iedibināta kristiešu svētajai kopānākšanai. Patiešām, lai gan svētdiena ir minēta Svētajos Rakstos, tā nekur nav pavēlēta. Tā ir kristīgās brīvības sastāvdaļa.

Tēmas: 17. svētdienā pēc Trīsvienības svētkiem 18. svētdiena pēc Vasarsvētkiem Astoņpadsmitā svētdiena pēc Vasarsvētkiem kristīgā brīvība Kristus atnākšana Mozus bauslībā par sabatu Sabata diena viltus apustuļi

Continue Reading

« Tu neesi pazudis
Vaigu vaigā ar mūsu Kungu »
                       

Ieskaties

Kauna traips visai kristietībai
Kas ir patiesa grēknožēla
Kāda ir īsta brīvība
Svētās tetragrammas lietošana

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Mīlestība krusta zīmē Mīlestība krusta zīmē
    • e-refleksijas

    Mīlestība krusta zīmē

  • Evaņģēlija centrs Evaņģēlija centrs
    • e-refleksijas

    Evaņģēlija centrs

  • Par mantojumu un derību Par mantojumu un derību
    • e-apceres

    Par mantojumu un derību

  • Kristus krusta atrašanas svētkos Kristus krusta atrašanas svētkos
    • e-sprediķi

    Kristus krusta atrašanas svētkos

  • Esības nepanesamais vieglums Esības nepanesamais vieglums
    • e-refleksijas

    Esības nepanesamais vieglums

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Kamēr būs dienas virs zemes
  • Norimt no mūsu darba
  • Par to, kas ir Lielais gavēnis
  • Astotā diena
  • Kristības nozīme
  • Glābšanas stunda
  • Dieva gribas nodoms

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “talyc iespējams, ka, ja lasa iepriekšējās daļas, bilde paveras plašāka”
  • talyc: “Visnotaļ interesanti Valters apcer šo tēmu. Es piemēram būtu sācis ar to, ka komunisma idejas, tā būtība un visa ideoloģija…”
  • Roberto: “Patiesais-Taisnais, pēc kā spried par maniem darbiem Mt.6:3, jo ne no cilvēka gribēšanas vai skriešanas, bet viss no Dieva žēlastības?”
  • Patiesais-Taisnais: “Tādēļ redzi, Es celšos, saka Tas Kungs, pret tiem praviešiem, kas Manus vārdus nozog cits citam! Jā, redzi, Es celšos…”
  • Patiesais-Taisnais: “Roberto ej darbus dari labus nevis tukši vāvuļo!!! Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka tas iemanto visu pasauli, bet tam…”

RSS e – POLEMIKA

  • Dievs Svētī Latviju, Mūs Dārgo Tēviju ... kāpēc mums ir tāda himna?
  • Politiskās atšķirības. Vai to pamatā ir atšķirīga reliģiozitāte?
  • Teātris, dejas un citas izklaides ..

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Rom.15:4
    Viss, kas ir papriekš rakstīts, tas mums papriekš rakstīts par mācību, lai mums cerība būtu caur paciešanu un Dieva rakstu iepriecināšanu.

ilustrētā baznīca

Baznīca putniņiem
Baznīca putniņiem

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Desmit Dieva baušļi Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2023