Kristības nozīme

Noklausies šo e-publikāciju

Lai saprastu Kristības nozīmi un iedarbību mūsos, ir svarīgi apzināties, ka kristīgās baznīcas agrīnajos laikos Kristība tika īstenota tā, ka cilvēkus pilnībā pagremdēja ūdenī.

Šī pagremdēšana un izcelšana simbolizēja to, ka vecajam cilvēkam mūsos ik dienas ir jātop noslīcinātam un nogalinātam ar grēku nožēlu un atgriešanos, kopā ar visiem grēkiem un ļaunajām kārībām, bet jaunajam cilvēkam tāpat ik dienas ir jāceļas augšā un Dieva priekšā jādzīvo mūžīgi, māca M. Luters.

Tāpat arī Kristus, nesdams visas pasaules grēkus, krustā sists, nomiris un apglabāts, tomēr atkal cēlās augšā, atsvabināts no grēka, taisnots un apskaidrotā miesā, lai nekad vairs nenestu grēku un nemirtu. Tas viss garīgi notiek ar ikvienu, kas tic un top kristīts, kā Pāvils to skaidri un gaiši ir izskaidrojis Vēstule romiešiem 6.nodaļā:

“Jeb vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu kristībā esam aprakti nāvē, lai, tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē. Jo, ja mēs Viņam esam kļuvuši līdzīgi nāvē, mēs būsim tādi arī augšāmcelšanā. Jo mēs saprotam, ka mūsu vecais cilvēks ticis līdzi krustā sists, lai tiktu iznīcināta grēkam pakļautā miesa un lai mēs vairs nekalpotu grēkam, ..jo mirdams Viņš reiz par visām reizēm nomiris grēkam, bet, dzīvs būdams, Viņš dzīvo Dievam. Tāpat spriediet arī jūs pār sevi, ka esat miruši grēkam, bet Jēzū Kristū dzīvojat Dievam.” (Rom.6:3-6, 10-11)

Tā ir biedējoša nodaļa tam, kas nav pa īstam nomiris savam vecajam “es” un nav pilnīgi ieaudzis Kristū, bet joprojām domā panākt visu pats; nemaz nerunājot par tiem, kam vēl nav Gara pirmaugļu, bet kas joprojām savā prātā ir miesīgi, ienaidā ar Dievu un Viņa Bauslību (Rom.8:7).

Tādēļ mēs nekad nedrīkstam aizmirst to, kas jau ir dots kā pamats un sākums vecā cilvēka izskaušanai un jaunā cilvēka tapšanai, proti, ka vispirms mums savā sirdsapziņā ir jāmirst Bauslībai un jākļūst svabadiem, priecīgiem un svētīgiem Kristū, Viņā iegūstot gan taisnību, gan svētdarīšanu, — tas ir sākums.