Norimt no mūsu darba

Svētās dienas svētīšanas saturs ir svētās dienas miers. Svētās dienas svētīšana notiek ar Dieva Vārda pasludinājumu dievkalpojumā un labprātīgu un bijīgu Vārda klausīšanos. Svētās dienas nesvētīšana sākas ar kristīgā pasludinājuma pagrimumu.

Pirmkārt, tā ir baznīcas pašas, it īpaši tās amatu pildītāju vaina. Tādējādi svētās dienas atjaunojums ir atkarīgs no sprediķa atjaunošanas.

Jēzus pārlauza jūdu likumus par sabata mieru. Viņš to darīja tādēļ, lai sabata svētīšana būtu patiesa. Sabatā netiek svētīts tas, ko cilvēki dara vai nedara, bet gan Jēzus Kristu veikums cilvēku pestīšanai.

Šī iemesla dēļ senie kristieši sabatu aizstāja ar Jēzus Kristus augšāmcelšanās dienu un nosauca to par Kunga dienu. Tādēļ Luters darīja pamatoti, trešo bausli tulkojot nevis burtiski, bet garīgi, ebreju vārdu “sabats” aizstājot ar vācu vārdu “svētā diena”.

Mūsu svētdiena ir diena, kurā mēs ļaujam Jēzum Kristum darboties pie mums un cilvēkiem. Tam gan jānotiek katru dienu, bet svētdienā mēs atpūšamies no sava darba, lai tas varētu notikt īpašā veidā.