Koka vai akmens nams nav Dieva nams

“Un uzceliet no sevis pašiem kā dzīviem akmeņiem garīgu namu un topiet par svētu priesteru saimi, nesot garīgus upurus, kas Dievam ir patīkami, caur Jēzu Kristu..” [1.Pēt.2:5]

Kā lai uzceļam šo namu? Ar Evaņģēliju un pasludinājumu. Celtnieki ir sludinātāji. Kristieši, kuri uzklausa Evaņģēliju, ir akmeņi, kas tiek iebūvēti namā un kam jābalstās uz nama stūra akmeni Jēzu. Tas nozīmē: mums jāpaļaujas uz Viņu, lai mūsu sirdis Viņā dusētu un būtu nomodā.

Koka vai akmens nams nav Dieva nams — Viņam ir vajadzīgs garīgs nams, tas ir, kristiešu sapulce.

Tā nu vienīgā garīgā, svētā priesterība apvieno īstus kristiešus un ir balstīta uz īstā stūra akmens, Jēzus pamata.

Kristus ir augstais, visaugstākais Priesteris, paša Dieva svaidīts. Viņš arī ir upurējis Savu miesu mūsu labā, un tas ir visaugstākā priestera amats un uzdevums. Viņš ir lūdzis par mums pie krusta. Un Viņš arī ir pasludinājis Evaņģēliju, mācīdams visiem cilvēkiem atzīt Dievu.

Garīgi upuri nav nauda, kas jānes kā upuris pāvestam. Tie nav arī Vecās Derības upuri, kas tika prasīti kā desmitā tiesa no visas mantas. Šāda miesīga upurēšana un priesterība ir beigusi pastāvēt; tagad viss ir jauns un garīgs. Priesteris ir Kristus un kā Viņš ir upurējis Savu miesu, tāpat piederas to upurēt arī mums.

Sv. Pēteris saka, ka mums jānes garīgi upuri, kuri ir Dievam tīkami, caur Jēzu Kristu. Tā kā Kristus ir stūra akmens, uz kura esam likti un celti, tad visam, ko darām Dieva priekšā, ir jānotiek caur Viņu. Dievs neuzlūkotu manu krustu arī tad, ja es pats sevi nomocītu līdz nāvei. Bet Kristu Viņš uzlūko, un caur Viņu arī mani darbi ir derīgi Dieva priekšā.