Ko nozīmē “taisnot”?

Noklausies šo e-publikāciju

Iesaistīti nopietnā cīņā ar katoļu teologiem, pirmie luterāņi, būdami pakļauti vajāšanām un nāves briesmām, rakstīja:

Tātad vārds “taisnot” šeit nozīmē – attaisnot, pasludināt par taisnu un brīvu no grēkiem, atbrīvot no mūžīgā soda Kristus taisnības dēļ, kuru Dievs pielīdzina ticīgajiem (Fil.3:9). Tāds šā vārda lietojums un izpratne ir bieži sastopami Vecās un Jaunās Derības Svētajos Rakstos. “Kas bezdievi attaisno un taisno nosoda, abi ir negantnieki Tā Kunga acīs” (Sal.pam.17:15). “Bēdas lai tiem.., kas dāvanu dēļ attaisno vainīgo un atrauj taisnību nevainīgajam” (Jes.5:22-23). “Kas vēl apsūdzēs Dieva izredzētos? Vai Dievs, kas mūs taisno?” (Rom.8:33), tas ir, atbrīvo mūs no grēkiem un attaisno. ..

Bet, kad mācām, ka caur Svētā Gara darbību mēs topam no jauna dzimuši un taisni, tas nenozīmē, ka taisnotajiem un atdzimušajiem pēc atdzimšanas viņu dzīvē un darbos vairs nevarētu pieķerties nekāda netaisnība, bet gan to, ka Kristus ar savu pilnīgo paklausību sedz visus viņu grēkus, kuri tomēr vēl paliek cilvēka dabā šajā dzīvē. Tomēr viņi ticībā un šīs Kristus paklausības dēļ (ka Kristus bija paklausīgs savam Tēvam no savas dzimšanas līdz pat viskaunpilnākajai krusta nāvei mūsu labā) tiek pasludināti un uzskatīti par dievbijīgiem un taisniem, kaut arī savas samaitātās dabas dēļ vēl ir un paliek grēcinieki līdz pat kapam.

..atjaunošana, svētošana, tikumi vai labie darbi.. nav mūsu taisnība Dieva priekšā, nedz arī tie var tikt padarīti par mūsu taisnības daļu vai cēloni vai kā citādi ar kādu nosaukumu, vārdu vai ieganstu iesaistīti artikulā par taisnošanu kā nepieciešami un piederīgi, bet ka ticības taisnība pastāv vienīgi grēku piedošanā, no tīras žēlastības, tikai Kristus nopelna dēļ. Šie dārgumi mums tiek sniegti Evaņģēlija apsolījumā un tikai ticībā uzņemti, pieņemti un darīti par mūsu īpašumu.

Tātad ir jāpaliek un jātiek uzturētai arī secībai starp ticību un labajiem darbiem, tāpat arī starp taisnošanu un atjaunošanu vai, labāk sakot, svētošanu.

Jo labie darbi neiet pa priekšu ticībai, nedz arī svētošana – taisnošanai. Vispirms atgriešanā caur Svēto Garu, no Evaņģēlija uzklausīšanas mūsos tiek iedegta ticība, tā satver žēlastību Kristū, caur kuru persona top taisnota; pēc tam, kad persona ir taisnota, tā top arī Svētā Gara atjaunota un svētīta; tad no šīs atjaunošanas un svētīšanas seko labo darbu augļi.