:: e – BAZNICA ::

Kādēļ visa pestīšana ir saistīta tikai ar ticību?

Mēs nekad neiegūtu pārliecību un arvien paliktu nedrošībā, ja vien pats Dievs Savā mūžīgajā debesu sapulce nebūtu pieņēmis lēmumu, ko vēlāk Savos vārdos “Tāpēc — lai mūžīgi slavēts Tā Kunga vārds, kas Savā dievišķajā plānā noteicis skaidru un noteiktu veidu, kā mums kļūt līdzdalīgiem Viņa izcīnītajā žēlastībā. Šo stingri noteikto veidu Viņš mums atklājis pavisam cilvēciskos un saprotamos vārdos, ka varam sacīt: “Neviens vairs nevar aizbildināties.”

Nevienam šai ziņā nav jāpaliek neskaidrībā. Dieva lēmums mūsu glābšanai ir atklāts Dieva vārdos, un par šo glābšanu mēs varam būt tikpat pārliecināti kā par savu esamību. Ja kāds nav sapratis glābšanas ceļu, tas noteikti nav uztvēris nopietni Dieva mūžīgo lēmumu, ko Viņš atklājis Savā vārdā. Diemžēl šāds cilvēks paļaujas pats uz savām domām un cer uz savu prātu, ka tas atradīs un noskaidros savu pestīšanas ceļu.

Šāds cilvēks, lasot šķietami vientiesīgos Svēto Rakstu vārdus, kas pauž Dieva valstības noslēpumu, ir pārsteigts un brīnās par tur rakstīto, un nevis pazemīgi un paklausīgi pieņem šos vārdus, bet gan apgrēcinās pie tiem. Tādā veidā šāds cilvēks arvien vairāk apjūk un apstulbst, iekļūst valgos un slazdos (Jes.8:14-15) un nenonāk pie skaidrības.

Tūkstošiem cilvēku ir brīnījušies, kādēļ it kā nenozīmīgie un vientiesīgie vārdi “ticība”, “ticībā”, “ar ticību” utt. ir tik bieži lietoti Svētajos Rakstos un kādēļ visa pestīšana ir saistīta tikai ar ticību? Tūkstoši pie tā ir piedauzījušies un apgrēcinājušies, bet kāds gan tur labums! Jo šī piedauzības klints aizvien stāv stipra un nesatricināma, pamatota Dieva mūžīgajā miera derībā.

Dievs jau no mūžības ir lēmis un Savos vārdos atklājis, ka vienpiedzimušais Dēls, mūsu Vidutājs, no tīras žēlastības pats Savā personā ir izcīnījis mums visus pestīšanas dārgumus un mums tos dāvājis kā brīvu dāvanu, lai mums nebūtu jādara pat ne mazākais sīkums, lai mēs to nopelnītu vai kļūtu pestīšanas cienīgi. Mums tas viss ir jāpieņem kā brīva velte un dāvana. Un, tā kā mums šī dāvana top pasniegta ar Dieva vārdiem un apsolījumiem, tad to nesaņemam citādi kā vien ar ticību.