Kā cilvēki ar visu savu dzīvi pagodina Dievu

Pie Tā Kunga Vārda teikšanas un slavēšanas pieder arī tas, ka tiek vairots dievišķais gods cilvēku vidū. No vienas puses, tas notiek ar mutes liecību, kas nāk no ticīgas un apžēlotas sirds (Rom.10:10), bet, no otras puses, ar skaistu kristīgu dzīvi, kas izgrezno Dieva un mūsu Pestītāja mācību.

Par pirmo apustulis saka: “Nesīsim tad caur Viņu slavas upuri Dievam vienumēr, tas ir, lūpu augli, kas Viņa Vārdu slavē” (Ebr.13:15). Tāpat arī Kristus saka: “..katru, kas Mani apliecinās cilvēku priekšā, to arī Cilvēka Dēls apliecinās Dieva eņģeļu priekšā” (Lk.12:8).

Ja tu esi atradis dzīvību Dieva Dēla Vārdā, esi Viņā apžēlots un ar Viņu savienots – vai tu paliksi kā mēms savu līdzcilvēku vidū? Vai dedzīgi necentīsies arī viņiem atklāt Dieva žēlastību un glābšanu? Vai tava mute nerunās to, kas ir dārgs tavai sirdij? Vai pats Kungs nesaka, ka “no sirds pilnības mute runā” (Mt.12:34)?

Ak, kaut visi kristieši, kas ieskauti ar visas pasaules neticību un bezdievību, patiesi apliecinātu Jēzus Vārdu! Ak, grēcinieki, jūs kaunieties, ka neliecināt par savu Pestītāju! Jums taču būtu tas jātur par augstāko godu, ka ciešat zaimus Viņa apliecināšanas dēļ! Tas lai ir mūsu lielākais lepnums, ka Jēzus dēļ mūs uzskata par muļķiem! Kas vairās un kaunas no Viņa Vārda, no arī Tas Kungs kaunēsies Sava Tēva un svēto eņģeļu priekšā (Lk.9:24). Bet tas, kas Jēzu apliecinās ar savu muti, drīkstēs slavēt Viņu arī ar savu dzīvi.

Tā saka Tas Kungs: “Ar to Mans Tēvs ir godā celts, ka jūs nesat daudz augļu un topat par Maniem mācekļiem” (Jņ.15:8); “Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs” (Mt.5:16). Apliecināt Jēzu ar muti, bet noliegt ar darbiem – tas ir daudz nekrietnāks veids, kā likt negodā Viņa Vārdu, nekā būt atklātam zaimotājam. Turpretī arī jāatzīst, ka nekāda daiļrunība nebūs pietiekami spēcīgs līdzeklis, lai izplatītu Evaņģēliju un vairotu Viņa godu cilvēku vidū, kā kristīga dzīve, kas apliecina Evaņģēliju.

Ikviens lai apdomā pats pie sevis, kā tas ar visu savu dzīvi pagodina Dievu, kā to māca Viņa baušļi! Ja būsim modri, mēs katrā ziņā atradīsim ļoti daudz, ko nožēlot, jā, pat tik daudz, ka mums būs jāizsaucas: “Dievs, nepazudini! Neej tiesā ar Savu kalpu!” Ja Dievs būtu devis tikai un vienīgi šo bausli, arī tad visi cilvēki būtu pazuduši!

Bet, paldies Dievam, kas mums ir dāvinājis Savu Dēlu kā Bauslības piepildījumu – par taisnību ikvienam, kas tic. Cītīgi piesauksim To Kungu, lai savas dzīves atlikušajās dienās varam labāk godāt Viņa svēto Vārdu. Kas otro bausli ir pareizi sapratis un ņēmis to pie sirds, tas cītīgi lūgs Tēvreizes pirmo lūgumu: “Svētīts lai top Tavs Vārds” (Mt.6:9).