Jēzus māca ienīst?

“Ja kāds nāk pie manis un neienīst savu tēvu un māti, sievu un bērnus, brāļus un māsas un pat savu paša dzīvību, tas nevar būt mans māceklis.” [Lk.14:26]

Ja šo Rakstu vietu lasa atrauti no varētu likties, ka Jēzus māca vienam otru ienīst. Turpretī Jēzus vairākkārt ir atkārtojis, ka mums vienam otru jāmīl, jāmī1 pat savi ienaidnieki [Lk.6:27; 10:27].

Jēzus vārdi Lūkas evaņģēlijā [14:25-35] kontekstā skaidri rāda, ka Viņš runā par uzticību Viņam un, ko no cilvēka prasa būt par mācekli. Pirmais bauslis [2.Moz.20:2-6] mums pavēl mīlēt Dievu pāri visam, lai mums Viņa priekšā nebūtu nekādu citu dievu. Tādējādi ko citu bīties, mīlēt vai uz to paļauties vairāk nekā uz Dievu ir elkdievība. Velns izmantos jebko, lai mudinātu mūs bīties, mīlēt un paļauties uz citiem cilvēkiem vai lietām – ģimeni, draugiem, materiāliem labumiem – vairāk nekā uz Dievu.

Jēzus norāda, ka, sekojot Viņam, var rasties nesaskaņas ar ģimenes locekļiem un draugiem, kuri varbūt nedzīvo saskaņā ar Dieva gribu. Jēzus pieprasa, lai Viņa sekotāji paļautos uz Viņu vairāk nekā uz savu ģimeni un draugiem. Tas varētu būt grūti, tomēr Jēzus sekotājiem ir Viņa apsolījums, ka viņi tiks bagātīgi svētīti gan šajā, gan mūžīgajā dzīvē [Lk.18:28-30].