Visu lietu lielais pavērsiens

Runa ir par kāda bērna dzimšanu, nevis par kāda stipra vīra veikumu, kas nesis apvērsumu, ne par kāda gudrā drosmīgu atklājumu, ne par kāda svētā dievbijīgu darbu.

Tas patiešām ir pāri visam saprātam: bērna dzimšanai ir jānes visu lietu pavērsienu, jānes visai cilvēcei pestīšanu un atbrīvošanu. Tas, kādēļ velti pūlas ķēniņi un valsts vīri, filozofi un mākslinieki, reliģiju dibinātāji un tradīciju skolotāji te notiek caur vienu jaundzimušu bērnu. It kā visvarenāko cilvēcisko pūļu un veikumu apkaunojumam šeit pasaules vēstures centrā tiek nolikts bērns.

Bērns, dzimis no cilvēkiem, Dēls, Dieva dots (Jes.9:5). Tas ir pasaules glābšanas noslēpums, šeit ir ietverts viss pagājušais un nākošais. Dieva bezgalīgā žēlastība nāk pie mums, nokāpj pie mums bērna izskatā, Viņa dēla izskatā. Ka mums ir dzimis šis bērns, dots šis dēls, ka man šis Dieva dēla cilvēkbērns pieder, ka es viņu pazīstu, viņu mīlu, ka es esmu viņa un viņš mans, tikai no tā ir atkarīga mana dzīve. Bērna rokā ir mūsu dzīve….

Mūsu vecai, gudrajai, pieredzējušajai un pašpārliecinātajai pasaulei vajadzētu kratīt galvu un varbūt pat smiet ļauniem smiekliem, kad tā izdzird ticīgo kristiešu pestīšanas saucienu: “Mums ir dzimis bērns, Dēls mums ir dots”.