Misija vai mārketinga triki?

Arvien biežāk nākas piedzīvot, ka baznīcā stiep iekšā visu, ko vien rada mūsdienu pasaule, cerot, ka tādējādi ļaudis nepametīs baznīcu, apmeklēs dievkalpojumus vai baznīcas sarīkojumus.

Pārspīlējot situācija ir sekojoša: Ja jaunieši vazājās pa ielām, tas ir slikti. Ja viņi ir baznīcā, problēma ir atrisināta, neskatoties uz to, ka viņi turpina darīt to pašu, ko līdz šim. Tādēļ baznīcām savas aktivitātes ir jāplāno tā, lai viņi varētu darīt, ko vēlas.

Jēzus necentās sapulcināt ap sevi pēc iespējas vairāk klausītāju uz patiesības rēķina. Kad Viņš paēdināja piecus tūkstošus ar divām zivīm un pieciem maizes klaipiem, Viņš sāka tos mācīt [Jņ.6]. Viņš pārliecinoši, uzrunājot sirdis, sludināja, ka Viņš ir Maize, kas nākusi no Debesīm. Vairākums to nevēlējās klausīties. Viņu toreiz pameta pat tie, kas ilgāku laiku bija Viņam sekojuši. Viņiem vēsts šķita pārāk savāda un smaga.

Ja Kristus būtu pieļāvis kādus kompromisus Patiesības jautājumos, un turpinātu cilvēkus barot ar maizi, Viņu ielenktu milzīgi pūļi. Bet ko dara Viņš?

Viņš jautāja palikušajiem: “Vai arī jūs gribat aiziet?” Sīmanis Pēteris Viņam atbildēja: “Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi.” [Jņ.6:68]

Redziet, baznīcai nepārtraukti ir jāpasludina mūžīgās dzīvības vārdi, un jācenšas, lai cilvēki to dzirdētu.

Reiz kāds sacīja: “Kad ticība beidzas, sākas triki.” Tāpēc neprātosim par mārketinga trikiem, bet paļausimies uz Dieva spēku. Evaņģēlijs: tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic. [Rom.1:16]

Tāpēc Luteriskajās ticības apliecības sacīts:

Tā nav īsta adiafora, kā iepriekš paskaidrots, ja notiek muļķīgas izrādes, kuras nav noderīgas labas kārtības, kristīgas disciplīnas, nedz evaņģēliskas kārtības uzturēšanai baznīcā.