Lutera izprante par sakramentālo un garīgo Kristus miesu

Mārtiņa Lutera uzskatu par baznīcas vienību var saprast tikai kā nelokāmu norobežošanos no ķecerības. Nav tiesa, ka Luters vairs pareizi neizprata Vakarēdiena vienības raksturu. Vajag tikai palasīt viņa sprediķus par Vakarēdienu, lai saprastu pretējo.

Sekojošais Mārtiņa Lutera citāts rāda mums, cik dziļi baznīcas reformātors saprata saistību starp sakramentālo un garīgo Kristus miesu:

“Tādējādi tas nu ir patiesība, ka mēs, kristieši, esam Kristus garīgā miesa un, visu kopā ņemot, viena maize, viens dzēriens, viens gars. Kristus paveic visu to, Viņš caur savu miesu padara mūs visus par vienu garīgu miesu, un mēs visi vienlīdz piedalāmies pie Viņa miesas, un mūsu starpā visi esam līdzīgi un viens.

Līdzīgi, tā kā mēs piedalāmies pie vienas maizes un dzēriena, tas arī mūs padara par vienu maizi un vienu dzērienu. Un tāpat kā viens loceklis kalpo otram šādā kopīgā mīlestībā, tā viņš arī ēd un dzer otru, tas ir, viņam ir daļa pie tā visās lietās un pats viņš patiesi ir otra ēdiens un dzēriens, tā ka tādējādi mēs esam patiesi ēdiens un dzēriens viens priekš otra, tādā pat veidā Kristus ir patiess ēdiens un dzēriens priekš mums.

Ar šiem vārdiem Sv. Pāvils ir nolicis mūsu priekšā ticības un mīlestības būtību un bagātību. Tādā pašā veidā dabiskā maize un vīns arī liecina to pašu. Jo no daudziem graudiem, kas top samalti, rodas viena maize, un katrs no tiem zaudē savu formu un sajaucas, un kļūst par vieniem miltiem. Tāpat daudzas ogas kļūst par vīnu, un katra oga zaudē savu formu un kļūst par sulu viena otrai. Tā arī Kristus ir tapis viss mūsu labā, un mūsu starpā ikviens ir kļuvis viss otra dēļ. Mēs esam kristieši tā ka tas, kas pieder vienam, pieder arī otram un, ja vienam kas pietrūkst, tas iespaido otru tā, it kā viņam pašam tas trūktu…”