Izteikt lāstus viltus sludinātājiem

“Bet, ja arī mēs vai kāds eņģelis no debesīm jums sludinātu citu evaņģēliju nekā to, ko esam jums pasludinājuši, lāsts pār to!” [Gal.1:8]

Viltus apustuļi ir bijuši ļoti nekaunīgi cilvēki, kas uzdrīkstējušies tik asi vērsties pret Pāvilu. Tādēļ viņš savukārt, droši nostājas pret tiem, paļaudamies uz savu garu, palikdams pilnīgā ticības pārliecībā un cildinādams savu amatu.

Viņš saka: arī mēs paši, es un mani brāļi – Timotejs, Tits, tāpat visi pārējie, kuri līdz ar mani šķīsti māca Kristu (ja es te nerunāju par tiem, kas pazudina dvēseles), jā, ja mēs vai kāds eņģelis no debesīm sludinātu ko citu, tad labāk gribētu, lai es, mani brāļi, jā, arī eņģelis no debesīm tiktu nolādēti, nekā pieredzētu, ka mans Evaņģēlijs tiek sagrozīts. Tā tiešām ir īsta dedzība, kas uzdrīkstas nolādēt ne tikai sevi un savus brāļus. bet arī eņģeļi no debesīm.

Tā nu Pāvila vārdu nozīme ir šāda: es labprātāk vēlētos, lai es, citi cilvēki vai pat eņģelis no debesīm būtu nolādēts, nekā lai tiktu sludināts cits evaņģēlijs, nekā tas, ko mēs esam sludinājuši. Vispirms Pāvils izraida un nolād pats sevi. Labi meistari mēdz vispirms nosodīt paši sevi, lai vēlāk drīkstētu brīvāk un bargāk nosodīt arī citus. Tā Pāvils secina: nav cita Evaņģēlija, kā vien tas, kuru esam sludinājuši. Un viņš nav sludinājis paša izdomātu Evaņģēliju, bet gan to, ko Dievs jau no iesākuma bija apsolījis Svētajos Rakstos ar Savu praviešu starpniecību [Rom.1:1-2]. Tādēļ viņš tik droši saka, ka viņš pats, citi cilvēki vai pat eņģeli būtu nolādēti, ja sludinātu kādu citu, no iepriekš apsolītā, atšķirīgu evaņģēliju, jo Evaņģēlija vārdu, kam Dievs reiz ir licis atskanēt, Viņš neatsauks līdz Pastarai dienai.