Galva un papēdis

Noklausies šo e-publikāciju

“Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.” [1.Moz.3:15]

Raugies, cik nevienlīdzīga ir šī cīņa: cilvēka papēži tiek apdraudēti, bet galva paliek neievainota; turpretī čūskai sievas dzimums samin nevis asti vai vēderu, bet galvu. Šī uzvara ir dāvāta arī mums, – kā Kristus (Lk.11:22) skaidri saka – tad, kad stiprais ir uzveikts, viņa pretinieki sadala laupījumu. Kristietis ar ticību uzvar grēku, Bauslību un nāvi, tā ka pat elles vārti viņu neuzveic. (Mt.16:18)

Šo pirmo mierinājumu, kas ir gluži kā visas Dieva žēlsirdības, visu apsolījumu avots un iesākums, tēvi un viņu pēcteči ir mācījušies ar vislielāko uzcītību. Jo viņi ir redzējuši, ka tad, ja nebūtu dots šis apsolījums, cilvēku dzimums gan varētu vairoties un turpināties, taču visa cilvēku vairošanās un pati dzimšana vestu nāvē. Tādēļ šī auglības jeb pēcnācēju radīšanas dāvana, ko Dievs devis visai dabai, ir vairojusies, jā, svētīta ar cerību, ka tiks radīts šāds dzimums, kurš samīs sātana galvu, lai ne vien tiktu sagrauta viņa tirānija, bet šī daba, kas grēka dēļ lemta nāvei, iemantotu mūžīgu dzīvību.