Dieva Evaņģēlijs visai pasaulei

Evaņģēlijs ir apsolījums, tā nereti tiek apgalvots. Un tā tas patiesi ir, bet šeit ir kas vairāk: Evaņģēlijs ir vēsts par apsolījumu, kas ir piepildīts.

Luters ir saka: Evaņģēlijs ir grieķu vārds, kura nozīme ir laba vēsts, labi jaunumi, ko ir prieks dzirdēt un stāstīt tālāk. Piemēram, kad Dāvids bija uzvarējis milzi Goliātu, tad tūlīt pa visu jūdu tautu izplatījās priecīgā ziņa, ka viņu briesmīgais ienaidnieks ir sakauts, un nu viņiem ir brīvība, miers un prieks. Un visi kļuva priecīgi, ka dziedāja un dejoja no prieka. Tādējādi Dieva Evaņģēlijs bija laba ziņa, ko apustuļi sludināja visā pasaulē, ziņa, kas vēsti, ka patiesais Dāvids (Jēzus) ir cīnījies ar grēku, nāvi un velnu un uzvarējis tos. Tā raksta Luters.

Dievs bija devis daudz apsolījumu. Padomājiet par apsolījumu, kas tika dots tajā pašā dienā, kad Ādams un leva krita grēkā: Sievas dzimums sadragās čūskas galvu (1.Moz.3:15). Un pārlasiet arī vārdus, kas sacīti Ābrahamam: tevī būs svētītas visas zemes ciltis (1.Moz.12:3). Ir daudz tādu apsolījumu. Mēs bieži domājam par pravietojumu Jesajas grāmatā par Viņu, kam vajadzēja uzņemties mūsu sodību, lai mēs varētu iegūt mieru (Jes.53:5).

Evaņģēlijs ir vēstījums, ka visi šie un daudzi citi pravietiskie apsolījumi ir piepildīti! Viss tas, ko Vecās Derības ticīgie bija gaidījuši, nu bija noticis. Visu, ko Dievs bija solījis mūsu glābšanai, ir piepildījis Jēzus. Tas ir Evaņģēlijs.

Daudzi to pārprot. Daudzi to cenšas saprast, bet nespēj. Tie saprot, ka tas ir apsolījums. Bet uz ko attiecas šis apsolījums? Kurš to var attiecināt uz sevi? Vai tiešām es to varu attiecināt arī uz sevi? Vai es esmu tam gatavs?

Tādā veidā cilvēks to visu ir pārpratis. Evaņģēlijs nerunā par to, kas tev būtu jādara. Tas runā par to, kas jau ir noticis. Tas nerunā par nosacījumiem, kas tev jāpilda, bet par nosacījumiem, ko Jēzus jau ir piepildījis.