Dārgā nāve

“Dievs sacīja uz Kainu: “Kur ir Ābels, tavs brālis?”” [1.Moz.4:9]

Pēc nonāvētām avīm un beigtiem lopiem Tas Kungs nejautā, bet pēc miruša cilvēka gan. Tas nozīmē, ka cilvēki var cerēt uz augšāmcelšanos; viņiem ir tāds Dievs, kas tos ved no miesīgās nāves mūžīgā dzīvošanā un jautā pēc viņu asinīm kā pēc dārgas un vērtīgas lietas, – kā arī Psalmos 116:15 sacīts: “Viņa svēto nāve ir dārga Tā Kunga acīs.”

Un tas ir cilvēku dzimuma gods, kas iemantots caur svētīto dzimumu, kurš samin čūskas galvu. Šeit redzam pirmo piemēru, kurā īstenojas Ādamam un Ievai dotais apsolījums, – Dievs parāda, ka čūska Ābelam nav kaitējusi, kaut arī ir panākusi, ka viņš tiek nonāvēts. Te notiek tā, kā apsolījumā teikts, – čūska iekož sievas dzimumam papēdī, kamēr tas samin čūskas galvu. Dievs jautā pēc mirušā Ābela asinīm, jo viņš ticējis apsolītajam dzimumam, un parāda, ka Dievs ir Ābela Dievs.