Noklausies šo e-publikāciju

Šis sprediķis ir sarakstīts un veidots kā mācību grāmata bērniem un vienkāršiem ļaudīm, tādēļ kopš seniem laikiem to grieķiski sauc par katehismu, tas ir, mācību bērniem, kura noteikti jāzina katram kristietim.

To, kas šo mācību nezina, nevar uzskatīt par kristieti, un tam nedrīkst ļaut piedalīties sakramentos.

Arī amatnieku, kas neprot savu darbu un nezina savus pienākumus, padzen un uzskata par šim amatam nepiemērotu. Tādēļ jauniešiem ir jāliek labi un centīgi mācīties katehismu jeb bērnu mācību un tajā uzcītīgi vingrināties.

Arī katram mājastēvam vismaz reizi nedēļā pēc kārtas ir jāizjautā un jāuzklausa sava saime un bērni, ko tie zina un ir mācījušies no katehisma, bet, ja tie nezina, tiem nopietni jāpiekodina iemācīties.

Es vēl labi atceros pagājušos laikus, un pat mūsdienās ik dienu vēl var sastapt neizglītotus padzīvojušus un vecus ļaudis, kuri katehismu nav iemācījušies un nezina. Tomēr tie nāk pie Kristības un Svētā Vakarēdiena un lieto visu, kas kristiešiem pieder, lai gan tiem, kuri nāk pie Svētā Vakarēdiena, vajadzētu būt lielākām zināšanām un pilnīgākai sapratnei par kristīgo mācību nekā bērniem un skolēniem.

Bet vienkāršiem cilvēkiem pietiks ar šīm trim no senbaznīcas mantotajām, bet maz mācītajām un lietotajām katehisma daļām – baušļiem, ticības apliecību un svēto lūgšanu – kuras labi un lietpratīgi jāzina kā jaunam, tā vecam – ikvienam, kas grib sevi saukt par kristieti un tāds arī būt.

KATEHISMA DAĻAS

I DESMIT DIEVA BAUŠĻI

I [Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs] tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā.
II Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, vārdu nepareizi lietot [jo Tas Kungs to neatstās nesodītu, kas Viņa vārdu nepareizi lieto].
III Tev būs svēto dienu svētīt.
IV Tev būs savu tēvu un māti godāt [lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes].
V Tev nebūs slepkavot.
VI Tev nebūs laulību pārkāpt.
VII Tev nebūs zagt.
VIII Tev nebūs nepatiesi liecināt dot pret savu tuvāko.
IX Tev nebūs iekārot sava tuvākā namu.
X Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu, kalpu, kalponi, lopu, nedz ko citu, kas tam pieder.

II MŪSU TICĪBAS GALVENIE ARTIKULI

I. Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, Debess un zemes Radītāju.

II. Un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušajiem, uzkāpis Debesīs, sēdies pie Dieva, Visuvaldītāja Tēva, labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.

III. Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu draudzi, svēto biedrību, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgu dzīvošanu. Āmen.

|III LŪGŠANA MŪSU TĒVS, KURU MĀCĪJIS KRISTUS

Mūsu Tēvs Debesīs.
Svētīts lai top Tavs vārds.
Lai nāk Tava valstība.
Tavs prāts lai notiek kā Debesīs, tā arī virs zemes.
Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien.
Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.
Un neieved mūs kārdināšanā.
Bet atpestī mūs no ļauna.
Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.

Šīs ir svarīgākās daļas, kuras vispirms ir jāiemācās no galvas vārdu pa vārdam.

Bērni jāradina tās sacīt ik dienu gan ceļoties no rīta, gan ejot pie galda, gan dodoties gulēt, un tiem nevajag dot ne ēst, ne dzert, iekams viņi nav to darījuši.

Tāpat arī mājastēvam nevajag paturēt savā saimē nevienu kalpu un kalponi, kas nemāk vai negrib mācīties katehismu.

Šīs trīs daļas ir īss, vienkāršs un viegli saprotams Svēto Rakstu kopsavilkums, tādēļ nedrīkst pieļaut, ka kāds paliek neaptēsts un mežonīgs un šīs trīs daļas nemācās.

Tādēļ arī mūsu mīļie tēvi vai apustuļi (lai kas viņi arī būtu bijuši) šeit īsi apkopojuši visu, kas ir kristīgu cilvēku mācība, dzīve, gudrība un zināšanas, par ko kristieši runā, māca un kas tiem rūp.

Kad šīs daļas ir apgūtas, ir nepieciešams arī zināt, kas teikts par mūsu sakramentiem (kurus Kristus pats ir iestādījis) – par Kristību un Kristus svēto miesu un asinīm. Proti, tas, ko Matejs un Marks ir rakstījuši savu evaņģēliju nobeigumā, kā Kristus atvadās no saviem mācekļiem, dodot tiem pēdējās dāvanas un sūtot tos pasaulē.

IV KRISTĪBA

Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. (Mt.28:19) Kas tic un top kristīts, tas taps izglābts, bet kas netic, tas taps pazudināts. (Mk.16:16)
Tik daudz par Kristību no Rakstiem jāzina vienkāršam cilvēkam. Tāpat arī par otru sakramentu pietiek ar īsajiem un vienkāršajiem Pāvila vārdiem.

V SVĒTĀ VAKARĒDIENA SAKRAMENTS

Mūsu Kungs Jēzus Kristus tanī naktī, kad tas tapa nodots, ņēma maizi, pateicās, pārlauza un sacīja: Ņemiet un ēdiet, tā ir Mana miesa, kas par jums top dota; to dariet, Mani pieminēdami, – tāpat arī biķeri pēc Vakarēdiena, un sacīja: Šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs. To dariet, cikkārt jūs to dzerat, Mani pieminēdami. (1.Kor.11:23– 25)

Šīs arī būtu piecas kristīgās mācības daļas, kuras mums vienmēr jāmāca un jāprasa, lai tās zinātu no galvas vārdu pa vārdam. Nedrīkst paļauties uz to, ka jaunieši, paturot prāta dzirdēto, mācīsies tikai no sprediķa.

Kad šīs daļas ir labi apgūtas, tad, lai zināšanas nostiprinātu, var pievērsties psalmiem vai kādai pēc tiem veidotai dziesmai, tā ievadot jauniešus Rakstos un dienu pēc dienas virzoties arvien tālāk.

Taču ar to vien nepietiek, ka viņi zina un var atkārtot no galvas vārdus. Jaunajiem ļaudīm jāklausās arī sprediķis – īpaši tad, kad tiek runāts par katehismu, lai tie dzirdētu, kā tas tiek izskaidrots, un mācītos saprast, ko katra tā daļa nozīmē, lai viņi varētu atstāstīt dzirdēto un, kad tiem jautā, arī atbildēt tā, lai pasludinājums nepaliktu bez labuma un augļiem.

Mēs arvien cenšamies katehismu izskaidrot jauniešiem ne augstā, grūti saprotamā veidā, bet īsi un vienkārši, lai viņi varētu tajā vieglāk “ielauzīties” un lai tas viņiem patiktu un paliktu labāk atmiņā.

Tādēļ mēs vēlamies secīgi apskatīt tikko minētās daļas un skaidri mācīt nepieciešamo.