Lutera pedagoģija [8]
Noklausies šo e-publikācijuKāpēc jāmāca?
Kā jau autors minēja – katehisms „jāzina katram kristietim.” Tādēļ arī tas jāmāca.
Bet tas ir jāmāca arī daudzu citu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, to liek „nožēlojamais un dziļais posts.” Te autors runā par 16. gadsimtā veiktām draudžu vizitācijām, bet mums nāktos secināt to pašu, ja šobrīd tiktu veiktas tādas vizitācijas. Apkārt būtu diezgan daudz pagānu.
Otrkārt, lai mācītāji būtu savu uzdevumu augstumos.
Treškārt, lai ļaudis mācītu dzīvot saskaņā ar baušļiem.
Ceturtkārt, lai cilvēki neizmantotu nelietīgi Evaņģēlisko brīvību to pārprotot.
Piektkārt, lai cilvēki apzinātos sakramentu nozīmi un nepieciešamību.
Sestkārt, tādēļ, ka katehismu nekad nevar iemācīties tik labi, cik gribētos.
Septītkārt, tādēļ, ka „lasīšanā, pārrunās un pārdomās Svētais Gars ir klātesošs un dod arvien vairāk gaismas un svētapceres, tā, ka mācība kļūst tīkamāka un saprotamāka.”
Astotkārt, „ja cilvēks darbojas ar Dieva vārdu, par to runā un to pārdomā, tas ir lielākais palīgs pret velnu, pasauli un visām ļaunām domām.”
Visbeidzot, tāds ir Dieva bauslis, kas „pavēl domāt par Viņa vārdiem gan sēžot, gan esot ceļā, gan ejot gulēt, mostoties, gan tos kā zīmi pie rokas piesienot, vienmēr acu priekšā paturot”
Galu galā autors secina, ka „Man nepietiktu ne laika, ne papīra, ja es gribētu minēt visu, ko Dieva vārds dara, un visus tā augļus.”
Ņemot vērā autora minētos pamudinājumus uz katehisma mācīšanu un mācīšanos, nākas secināt, ka, ja jau viņš liek mācīties tādēļ, lai iemantotu minētās lietas, tad minētās lietas cilvēkam trūkst. Cilvēks ir dziļā postā, nolaidīgs un slinks, egoistisks, visu pārprot, un nav pašpietiekams. Cilvēkam bez Dieva vārda trūkst kaut kas būtisks, ko viņš nevar saņemt nekur citur, kā vien no Dieva vārda, kura apcerē ir klāt Svētais Gars.
Tagad kļūst nedaudz skaidrāks vienojošais visai mērķauditorijai – gan veciem, gan jauniem, gan apķērīgiem, gan vientiesīgiem, gan bagātiem, gan nabagiem. Viņus vieno nepieciešamība konstanti darboties ar Dieva vārdu, lai novērstu postu. Jā! Lai novērstu postu, ko Dieva vārds, nevis autors, atklāj. Vienīgi Jēzus Kristus „mani pazudušu un pazudinātu cilvēku, ir atpestījis, atpircis un atkarojis no visiem grēkiem, no nāves un velna varas, ne ar zeltu vai sudrabu, bet ar Savām svētajām, dārgajām asinīm un ar Savām nepelnītajām ciešanām un miršanu.” Tieši grēks ir tas, ko cilvēks pats nevar pārvarēt saviem spēkiem, un tas vieno visus cilvēkus. Un tie, kas to neatzīst, nevar saukties par kristiešiem.
Kā jāmāca?
Vienkāršo mācību mācīt pakāpeniski.
Tā ir dubulta pretimnākšana māceklim. Autors ir reducējis instrukcijas līdz galējai vienkāršībai attiecībā uz saturu un pasniegšanas metodi. To viņš dara tādēļ, ka apzinās auditorijas inteliģences līmeni. Ar viņiem ir jāsāk no nulles „īsā, mazā, vienkāršā formā.”
Pasniegšanai jānotiek pakāpeniski. Proti, jālieto nevis deduktīvā metode, bet induktīvā, kā to simts gadus vēlāk arī īsi formulēja pedagoģijas zinātnes tēvs Jans Amoss Komēnius: „no vieglākā uz grūtāko” vai Lutera vārdiem sakot: „mēs arvien cenšamies katehismu izskaidrot jauniešiem ne augstā, grūti saprotamā veidā, bet īsi un vienkārši, lai bez piepūles tas „ielītu galvā” un paliktu atmiņā.”
Skolotājs pakāpeniski var izvērst katehismu. Piemēram, par Ticības apliecību Luters norāda, ka „mācītiem un kaut cik lietpratīgiem ļaudīm visus trīs artikulus var plaši apskatīt un iedalīt tik daļās, cik tajos ir vārdu. Taču mazajiem skolēniem pietiek parādīt visnepieciešamāko.”
Pakāpeniski audzēkņi jāvirza arī tālāk par katehismu. „Šīs arī būtu piecas kristīgās mācības daļas, kuras mums vienmēr jāmāca un jāprasa, lai tās zinātu no galvas vārdu pa vārdam. Nedrīkst paļauties uz to, ka jaunieši, paturot prātā dzirdēto, mācīsies tikai no sprediķa. Kad šīs daļas ir labi apgūtas, tad, lai zināšanas nostiprinātu, var pievērsties psalmiem vai kādai pēc tiem veidotai dziesmai, tā ievadot jauniešus Rakstos un dienu pēc dienas virzoties arvien tālāk.”
Autors skaidrojot apmācības norisi vairākkārt uzsver mācību satura – katehisma -vērtību un iedarbību, ko jau apskatījām pie jautājuma „Kāpēc jāmāca?”
Turpinājumā aplūkosim Lutera norādījumus katehisma mācīšanai.
Ieskaties