Lutera pedagoģija [9]
05.06.2009 Autors: gviclo e-raksti
Lutera pedagoģiskie uzskati Lielā un Mazā katehisma priekšvārdos II
Panākt teksta iemācīšanos no galvas.
Visupirms ir jāizvēlas viens teksta variants un jālieto tas vienmēr, t.i., gadiem ilgi. Tad šo izvēlēto tekstu jālasa priekšā mācekļiem „vārdu par vārdam, ka viņi to varētu atkārtot un iemācīties no galvas.” Piemēram, šis līmenis varēja izpausties tā, ka nama tēvs skaļi lasīja no plakāta tekstu (sākotnēji mazais katehisms bija plakātu veidā) sapulcētai saimei rīta un vakara lūgšanu laikā.
Par iemācīšanos ir jāpārliecinās. „Katram nama tēvam vismaz reizi nedēļā pēc kārtas jāizjautā sava saime un bērni, ko tie zina, un ko ir mācījušies no katehisma, bet, ja tie nezina, tiem nopietni jāpiekodina iemācīties.”
Pārliecināties var, piemēram, šāda veidā: „Tiem jājautā: ‘Ko tu lūdz?’
Atbilde: ‘Lūgšanu Mūsu Tēvs.’
Ko tu domā sakot – Mūsu Tēvs debesīs?’
Atbilde: ‘To, ka Dievs nav zemes, bet debesu Tēvs, kas mūs darīs bagātus un svētītus debesīs.’
‘Ko nozīmē – Svētīts lai ir tavs vārds?’
Atbilde: ‘To, ka mums jāgodā Dieva vārds un nav tas jālieto bez vajadzības (velti), lai tas netiktu zaimots.’
‘Kā tad tas tiek zaimots un apgānīts?’
Atbilde: ‘Kad mēs, ko uzskata par Viņa bērniem, dzīvojam grēcīgu dzīvi, ticam maldīgi un tā mācām.’
Un tā uz priekšu, ko nozīmē Dieva valstība, kā tā nāk, kas ir Dieva prāts, kas dienišķā maize utt.
Līdzīgi arī par Ticības apliecību: ‘Kam tu tici?’
Atbilde: ‘Es ticu uz Dievu Tēvu,’ utt.
Pēc tam daļu pēc daļas, kad laiks atļauj (ir brīvs brīdis), vienu vai divas vienā reizē.
Tālāk: ‘Ko nozīmēt ticēt Dievam, Visuvaldītājam Tēvam?’
Atbilde: ‘Tas nozīmē, ka sirds Viņam pilnībā uzticas, un pašapzinīgi visu žēlastību, palīdzību, atbalstu un mierinājumu meklē pie Viņa šeit un mūžībā.’
Ko nozīmē ticēt Jēzum Kristum, Viņa Dēlam?’
Atbilde: ‘Tas nozīmē, ka sirds tic, ja Kristus nebūtu miris mūsu dēļ, mēs visi būtu pazudināti mūžīgi,’ utt.
Līdzīgā veidā ir jāizjautā par desmit baušļiem, ko nozīmē pirmais, ko otrais, trešais un pārējie baušļi. Šādus jautājumus tu vari izlasīt mūsu Lūgšanu grāmatā, kur trīs daļas ir īsi izskaidrotas, vai vari tos formulēt pats, kamēr viņi (mācāmie) ar savām sirdīm apjēdz visu kristīgo zināšanu būtību (summu) divās sadaļās, kā divās kabatās, kas ir ticība un mīlestība.
Ticības kabatai lai ir divi nodalījumi; vienā lieciet daļu, saskaņā ar kuru jūs ticat, ka visi esat Ādama grēka samaitāti, esat grēcinieki un nolemti, Rom.5:12. un Ps. 51:7. Otrajā lieciet daļu, kas saka, ka Jēzus Kristus dēļ mēs esam izpirkti no tāda samaitātības, grēcīguma un nolemtības stāvokļa, Rom.5:18 un Jņ.3:16. Un mīlestības kabatai arī lai ir divi nodalījumi. Vienā lieciet daļu, ka mums jākalpo un jādara labais ikvienam, kā Kristus darīja mums, Rom.13. Otrajā lieciet daļu, ka mums labprāt jāpacieš un jāiztur visas ļaunuma manieres (darbības veids, uzvešanās).”
Autors nekā ziņā nevēlas vienkārši mehānisku katehisma teksta iegaumēšanu. Iegaumēšana ir pamats – mācīšanās pirmais posms, kā arī iespēja atprasīt katehisma pamatus. „Tādēļ jauniešiem ir jāliek labi un centīgi mācīties katehismu jeb bērnu mācību un tajā uzticīgi vingrināties.”
Tā kā katehisms ir vienkāršs un īss, tad vienīgais kavēklis tā iegaumēšanā var būt slinkums, spītība vai vienkārša nevēlēšanās. Diemžēl bērni nesaprot, cik tas ir vajadzīgs, tādēļ vecāku pienākums ir to panākt. Bet kā to panākt, paliek vecāku iztēles ziņā. Piemēram, „bērni jāradina tās (trīs galvenās daļas) sacīt ik dienu – gan ceļoties no rīta, gan ejot pie galda, gan dodoties gulēt, un tiem nevajag dot ne ēst, ne dzert, iekams viņi nav to darījuši. Tāpat arī mājastēvam nevajag paturēt savā saimē nevienu kalpu un kalponi, kas nemāk vai negrib mācīties katehismu.” Tātad bērnam ēdiens un kalpam – darbs. Šādi argumenti, Lutera prāt, spētu uzvarēt diezgan lielu slinkumu.
Attiecībā uz iegaumēšanas kvantitāti autors nepieprasīja vairāk kā vismazāk apdāvinātākais spēj paveikt. Viņš bija apmierināts, ja ļaudis zināja minimumu – trīs galveno daļu pamattekstu un Kristības un Vakarēdiena iestādīšanas vārdus. Tas nav grūti pat cilvēkam ar vāju atmiņu. Luters darbā „Īsā forma par desmit baušļiem” (1520) norādīja, ka trijās galvenajās daļās viss „ir sasummēts īsi un vienkārši, ka neviens nevarētu sūdzēties vai atrunāties, ka tas ir par daudz vai par grūtu iegaumēt to, kas nepieciešams mūsu pestīšanai.”
Luters bieži atgādināja, ka arī Bībeles panti, dziesmas un psalmi ir jāiegaumē, un tad tie jāskaidro. Tāpat viņš neizslēdza Mazā katehisma izskaidrojumu iegaumēšanu. Trīs galveno daļu pamatteksti ir tikai minimums. „Bet vienkāršajiem ļaudīm pietiks ar šīm trim no senbaznīcas mantotajām, bet maz mācītajām un lietotajām katehisma daļām.”
Tā kā iegaumēšana ir pirmā un līdzvērtīgi svarīga starp pārējiem katehisma apgūšanas posmiem, tad Mazais katehisms ir sarakstīts jautājumu un atbilžu viedā, lai to būtu vieglāk iegaumēt, jautāt to (eksaminēt), un skatīt no galvas.
Līdzīgās e-publikācijas