Skip to content
15. jūlijs, 2025
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

43. Kas ir svētās atpūtas dienas svētīšana?

  • Sākums
  • Iedzimtā grēka definīcija
  • e-raksti

Iedzimtā grēka definīcija

Dr. Dž. Teodors Millers
Noklausies šo e-publikāciju

Iedzimtais grēks jeb samaitātības stāvoklis, kurš sekoja Ādama pārkāpumam un iedzimst visos viņa pēcnācējos, sevī ietver: a) pārmatoto vainu un b) pārmantoto samaitātību.


Tas, ka Ādama vaina tiek pieskaitīta visiem viņa pēcnācējiem, tiek mācīts Rom. 5:18: “Viena cilvēka pārkāpuma dēļ pār visiem nākusi pazudināšana;” 19. p.: “Ar viena cilvēka nepaklausību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki.” Visu Ādama pēcteču pārmantotā samaitātība tiek mācīta Ps. 51:7: “Vainas apziņā es esmu dzemdināts un grēkos māte mani ir ieņēmusi;” Jņ. 3:6: “Kas no miesas dzimis, ir miesa.” Vārds miesa (σάρξ) šeit apzīmē samaitātību (samaitāto miesu), ko pierāda 5. pants: “Ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā.” Tādēļ šis termins šeit tiek lietots precīzi tāpat, kā Rom. 8:7: “miesas tieksme” (τὸ φρόνημα τῆς σαρκὸς). Tātad, saskaņā ar Rakstiem, Dievs pieskaita [pielīdzina] (חשב, λογίζεται) Ādama vainu visiem viņa pēcnācējiem (Rom. 5:12: “Jo visi viņi, ἐφ᾽ ᾧ [“viņā”, t.i. Ādamā] ir grēkojuši”).

Tādējādi, lai arī izteiciens “iedzimtais grēks” nav biblisks termins (“nerakstīts izteiciens”, t.i. nav sastopams Rakstos) , bet to ir ieviesusi Baznīca, tas apzīmē patiesi biblisku koncepciju. Iedzimtais grēks tiek tā dēvēts tādēļ, ka: a) tas nāk no Ādama, cilvēces saknes un sākuma; b) tas saistās ar Ādama pēcnācēju izcelsmi; un c) tas ir visu aktuālo pārkāpumu sākums un cēlonis (Hollacs). Rakstos tas ir aprakstīts kā a) cilvēkā mītošs grēks (Rom.7:17); b) likums cilvēka locekļos (Rom.7:23); un c) kā kārība (ἐπιθυμία, Jēk.1:14-15). Visi šie izteicieni atspoguļo iedzimto grēku, runājot par tā dabu un sekām.

Hollacs sniedz šādu iedzimtā grēka definīciju:

“Iedzimtais grēks ir cilvēka dabas pilnīga samaitātība, kura līdz ar mūsu pirmo vecāku grēkā krišanu zaudēja savu sākotnējo taisnību un ir tiecas vienīgi uz ļauno.”

Konkordijas formula pasludina:

“Iedzimtais grēks nav neliela, bet gan tik dziļa cilvēka dabas samaitātība, ka cilvēka miesā vai dvēselē, viņa iekšējās vai ārējās spējās nav palicis nekas veselīgs un nesamaitāts” (Epit., Art. I,8).

Nedaudz plašāku definīciju sniedz Kvenštets (II:52):

“Iedzimtais grēks ir sākotnējā taisnības trūkums, kura pamatā ir Ādama grēks, kurš ir pārnests uz visiem cilvēkiem, kuri tiek ieņemti parastajā dzemdināšanas ceļā, tai skaitā šausminoša cilvēka dabas un visu tās spēju samaitātība un izvirtība, kas visus izslēdz no Dieva žēlastības un mūžīgās dzīvības un pakļauj laicīgam un mūžīgam sodam, ja vien tie no jauna neatdzimst Garā un ūdenī vai negūst savu grēku piedošanu Kristū” (Doctr. Theol., 242. lpp.).

Oponējot bibliskajai mācībai par iedzimto grēku, visi pelagiāņi un mūsdienu racionālistiskie teologi noliedz, ka Ādama pēctečiem var tikt pamatoti pieskaitīts svešs grēks. Viņi apgalvo, ka cilvēku var apvainot vienīgi tajos ļaunajos darbos, kurus viņš pats ir veicis. Tomēr Raksti māca, ka Ādama vaina tiek pieskaitīta viņa pēcnācējiem tādā veidā, ka, ja tiek noliegta vainas pieskaitīšana, tad ir jānoliedz arī Kristus taisnuma pieskaitīšana Ādma pēctečiem. “Tātad, kā viena cilvēka pārkāpuma dēļ pār visiem nākusi pazudināšana, gluži tāpat viena cilvēka taisnības darbs visiem nes attaisnojumu un dzīvību. Jo, kā ar viena cilvēka nepaklausību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki, tāpat ar viena cilvēka paklausību neskaitāmi kļūs taisni.” (Rom.5:18-19) Iedzimtās vainas pieskaitīšana ir viens no stūrgalvīgajiem faktiem, kurus Raksti māca kā neapgāžamu patiesību. Iebildumi, ka Ādama vaina nevar tikt attiecināta uz viņa pēcnācējiem, jo “dēlam nav jānes sava tēva noziegums” (Ec.18:19-20), neņem vērā to apstākli, ka “Dievs kā Tiesnesis, saskaņā ar savu augstāko juridisko varu, soda cilvēka noziegumu – Viņa majestātes aizskaršanu – arī cilvēka pēctečos” (Kvenštets). Dievs patiešām pieskaita Ādama vainu viņa pēcnācējiem, un, to darot, Viņš ir taisns. Taču šis pats Dievs mīlestībā pieskaita grēciniekiem arī Kristus taisnību, tā kā tie var tikt pestīti.

Iedzimtā samaitātība (corruptio hereditaria) pāriet visos cilvēkos dabiskās dzemdināšanas ceļā (Ps.51:7; Jņ.3:6). Tā kā Kristus tika ieņemts no Svētā Gara jaunavas klēpī (Lk.1:35), tad Viņa daba nebija grēka samaitāta (bezvainīgā ieņemšana). Tomēr šādu bezvainīgo ieņemšanu nevar attiecināt uz Viņa māti, Mariju, jo viņa bija piedzimusi parastajā dzemdināšanas ceļā (Lk.1:27) un tādēļ arī viņai bija nepieciešams Pestītājs (Lk.1:47). Uz iebildumu, ka dievbijīgu vecāku bērni nevar mantot vecāku grēkus, jo tie viņiem ir tikuši piedoti, Gerhards atbild šādi:

“Miesas dzemdināšana ir nevis no žēlastības, bet gan no dabas.”

Un Augustīns:

“Iesākumā viņš [vecāks] nesniedz to, pateicoties kam cilvēks atdzimst, bet pateicoties kam viņš tiek dzemdināts” (Doctr. Theol., 243. lpp.).

Lai arī iedzimto samaitātību zināmā mērā var aptvert ar saprātu (Horācijs: “Patiesi, neviens nav dzimis bez samaitātības;” Cicerons: “Mēs atrodamies nepārtrauktā samaitātībā un visaugstākā uzskatu sagrozītībā, tā vien šķiet, ka līdz ar savas zīdītājas pienu esam uzsūkuši maldus.” ), Šmalkaldes artikuli pamatoti pasludina:

“Šis pārmantotais grēks ir tik dziļa un šausmīga cilvēka dabas samaitātība, ka mūsu saprāts to nespēj aptvert, taču par to var uzzināt un tam ir jātic no Rakstu atklāsmes” (III daļa, Art. I:3).

Un Konkordijas formula:

“Bet, ja tālāk tiek vaicāts, kāda [iegūta] īpašība* ir iedzimtais grēks, tad tas jau ir cits jautājums, kuru pareizi izskaidrot nevar neviens filozofs, neviens pāvestietis, neviens sofists, jā, neviena cilvēka saprāts, lai cik tas arī nebūtu ass, bet tā izpratne un skaidrojums ir gūstams vienīgi no Svētajiem Rakstiem, kuri liecina, ka iedzimtais grēks ir neizsakāms ļaunums un tik pilnīga cilvēka dabas smaitātība, ka tajā, tās iekšējās un ārējās spējās vairs nav nekā tīra un laba, bet tā visa ir pilnībā samaitāta, tā kā iedzimtā grēka dēļ cilvēks Dieva acīs garīgi ir patiešām miris, jeb visas viņa spējas ir mirušas tam, kas ir labs” (I:60).

Runājot par iedzimto samaitātību, kļūdās visi tie, kuri: a) to vispār noliedz, apgalvojot, ka bērni ir samaitāti nevis no dzimšanas (generatione), bet gan ar sliktu piemēru; b) atzīst cilvēka dabas samaitātību, taču noliedz, ka tas ir grēks, apgalvojot, ka par grēku var uzskatīt vienīgi apzinātus [gribētus] pārkāpumus; un c) kuri samazina iedzimtās samaitātības apmērus (semipelagiāņi; sinergisti). Taču, ja tiek mazināta mācības par iedzimto samaitātību nozīme, tad tiek sagrozīta arī mācība par pestīšanu vienīgi no žēlastības; jo pestīšanas vienīgi no žēlastības iepriekšpieņēmums allaž ir cilvēka dabas pilnīga samaitātība.


* – Iedzimtais grēks nav substantia, proti, pati par sevīm pastāvoša būtība, bet gan [iegūta] īpašība, proti, sekundāra matērija, kura nepastāv pati par sevīm, bet ir nesaraujami saistīta ar substantia.

Tēmas: iedzimtais grēks Kristīgā dogmatika mācība par cilvēku samaitātības stāvoklis

Continue Reading

« Sāncensis cerībai
Martīri un antikrists baznīcas vēsturē »
                       

Ieskaties

Kas ar šo cilvēku noticis?
Dievkalpošanas prakse mūsdienās
Ījaba izturība
Kristīgās baznīcas raksturīgākās iezīmes

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Bērnu kristīšana Bērnu kristīšana
    • e-refleksijas

    Bērnu kristīšana

  • Spilgts visas kristietības kopsavilkums Spilgts visas kristietības kopsavilkums
    • e-apceres

    Spilgts visas kristietības kopsavilkums

  • Tēva mīlestība Tēva mīlestība
    • e-apceres

    Tēva mīlestība

  • Kults un kultūra: liturģija vai karaoke? Kults un kultūra: liturģija vai karaoke?
    • e-raksti

    Kults un kultūra: liturģija vai karaoke?

  • Atbildība klusēt un atbildība runāt Atbildība klusēt un atbildība runāt
    • e-refleksijas

    Atbildība klusēt un atbildība runāt

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Vaina un samaitātība
  • Iedzimtais grēks
  • Ikviens cilvēks ir pilnīgi samaitāts
  • Grēcīgā miesa, pasaule un velns
  • Uzmanību – Sholastika !
  • Vai Evaņģēlijs atceļ Bauslību?
  • Mūsu visu samaitātā daba

Pēdējie komentāri

  • gviclo: “Šīs pārdomas liek apdomāt to šauro un neredzamo robežu starp cilvēcīgo naidu un ambīcijām un starp dievišķo pavēli šķīsti sludināt.…”
  • e-firziķis: “Dzirdēju televīzijā dižputna Vanaga olas jaunizperētā arhivanckara čiepstēšanu, kas atgādināja repera Armanda parodēto gaišo misionāru draudzes garīgo skolotāju, kas pamatīgi…”
  • Janis Karklins: “Āmen!”
  • Roberto: “ņemot vērā paradigmu - jo mazāk zin, jo savās acīs gudrāks šķiet - tad visdrīzāk uzrastos daudz "gudro", kas zinātu…”
  • talyc: “Es drīzāk teiktu ka katrs cīnās (jebšu aizstāv) to savu taisnību. Un cik cilvēku tik taisnību. Taču Patiesība ir tikai…”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Atkl.21:6
    Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.

ilustrētā baznīca

Koronavīruss ietekmē Romas pāvestu

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticības saturs Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2025