Vai Roma gatavojas reabilitēt Luteru?
Noklausies šo e-publikācijuPēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos izskanējušas ziņas, ka Romas pāvests Benedikts XVI esot izteicies, ka Luteru nevajadzētu uzskatīt par ķeceri un ka 1520.gadā viņam uzliktais Romas baznīcas lāsts būtu atceļams. Mums, luterāņiem, tas, protams, ir visai intriģējošs jaunums – ko gan tas varētu nozīmēt?
Fakti? Baumas?
2006.gada marta sākumā dažādos pasaules preses izdevumos parādījās informācija par šo tēmu. Pazīstamais korespondents Ričards Ovens, kas strādā Romā, laida klajā ziņu, ka pāvests Benedikts XVI gatavojas reabilitēt Mārtiņu Luteru. Pāvests esot apgalvojis, ka Luters nav gribējis sašķelt Kristīgo baznīcu, ka viņš gribējis to vienīgi šķīstīt no aplamu tradīciju praktizēšanas. Pie galīgiem secinājumiem šajā Lutera jautājumā pāvests gatavojoties nonākt 2008.gada septembrī, pēc tam, kad viņš savā vasaras rezidencē Kastelgandolfo būs par to apspriedies ikgadējā seminārā ar saviem 40 tuvākajiem teologiem.
Informēti avoti no Vatikāna ziņojot, ka pāvests pasludināšot, ka Luters, kas tika ekskomunicēts kā ķeceris, ķeceris nemaz nav bijis.
Pēc šīs ziņas izcēlās publiska polemika presē, kurā izskanēja dažādi apgalvojumi, kas gan noliedza, gan apstiprināja šo ziņu. Piemēram, katoļu ziņu aģentūra Catholic News Service krasi noliedza Ovena stāstu: “Kā sacījis Vatikāna spīkers jezuītu tēvs Federiko Lombardi, baumas, ka Vatikāns gatavojas reabilitēt XVI gs. protestantiskās reformācijas vadoni, ir pilnīgi bez pamata.. Vatikāna oficiālie pārstāvji saka, ka tēma pāvesta ikgadējam semināram, kurā piedalās viņa bijušie studenti [doktoranti], šobrīd vēl nav noteikta. Neviens no diviem iespējamajiem semināra tematiem neesot par Luteru.”
Tai pašā laikā ziņu aģentūra Reuters, atsaucoties uz itāļu aģentūras ApCom 2.marta informāciju, raksta par paredzēto pāvesta diskusiju ar saviem bijušajiem doktorantūras studentiem par Luteru – “vai viņš vēlējies šķelšanos .. vai mēģinājis reformēt baznīcu, izvairoties no kaitējuma nodarīšanas”. Reuters atsaucas arī uz Turīnas laikrakstu La Stampa 5.marta rakstu Racingers reformē Luteru, kurā vēstīts, ka Luteram bija daudz katolisku ideju un pāvests mudina savus studentus studiju semināram par ķeceri.
Šādas un līdzīgas ziņas nākamajās dienās aplidoja teju vai visus vadošos pasaules laikrakstus, līdz beidzot 8.martā oficiālais Vatikāns izvairīgi – īsti nesakot ne jā, ne nē – dod it kā saprast, ka šādām ziņām nevajadzētu pārāk uzticēties. Bet kā tad īsti ir?
Benedikta XVI ambiciozie plāni
Stājoties savā amatā 2005.gada aprīlī, Benedikts XVI (Jozefs Racingers), uzstāda sev kādu īpašu mērķi. Savā pirmajā publiskajā runā Mana vīzija par Baznīcu viņš sacīja:
“.. uzsākot savu kalpošanu Romas Baznīcā, ko Pēteris ir slacījis ar savām asinīm, tagadējais [Sv.Pētera] pēctecis kā savu galveno uzdevumu uzņemas to, ka viņš nenogurstoši pūlēsies, lai sasniegtu pilnīgu un redzamu Kristus sekotāju vienību. Tas ir viņa mērķis un neatliekamais pienākums.”
Ņemot vērā pāvesta cienījamo vecumu (dzimis 1927.gadā), šī mērķa īstenošanai nevarētu ierēķināt pārāk daudz laika, reāli ņemot – 7-10 gadi. Protams, arī viņš pats to labi saprot, tāpēc, nopietni sagatavojies, ir enerģiski stājies pie šī mērķa īstenošanas.
Pirmais solis pretī vienībai bija tuvināšanās ar Austrumu pareizticīgo baznīcu. Kā zināms, vienotās kristietības sašķelšanās rietumu un austrumu baznīcā notika 1054.gadā, kad abas puses viena otru savstarpēji nolādēja kā ķecerus un aizgāja katra savu ceļu. Lai arī tā, tomēr pareizticīgo baznīca vienmēr ir tikusi atzīta par mācības ziņā vistuvāko Romai. Turklāt Roma vienmēr ir saukusi pareizticīgo baznīcu par baznīcu un atšķirtajiem brāļiem (atšķirībā no citām kristīgajām konfesijām, kas netiek atzītas par baznīcām, bet tiek sauktas par ekleziālām kopienām).
2006.gada rudenī Benedikts XVI devās uz Turciju, lai izteiktu savu atbalstu tās centieniem iestāties Eiropas Savienībā un nogludinātu spriegumu ar islāma pasauli, ko bija radījuši daži neveiksmīgi pāvesta izteikumi. 29.oktobrī viņš tikās ar pareizticīgo Konstantinopoles ekumenisko patriarhu Bartolomeju, kas vēsturiski tiek uzskatīts par pirmo starp līdzīgajiem pasaules pareizticīgo bīskapu vidū (reāli gan visietekmīgākais ir Krievija patriarhāts ar apm. 150 milj. ticīgo no 220 milj. pareizticīgo kopskaita), un apsprieda ar viņu baznīcas vienības atjaunošanas iespējas.
2007.gada jūnijā Benedikts XVI tikās ar Kipras pareizticīgo arhibīskapu Hrizostomu, kas ir uzņēmies starpnieka lomu starp pāvestu un Maskavas patriarhu Aleksiju II, lai sagatavotu ilgi loloto pāvesta vizīti Maskavā.
2007.gada oktobrī Ravennā Romas pārstāvji ar kardinālu Valteru Kasperu (kongregācijas Par kristiešu vienību vadītājs) priekšgalā tikās ar pareizticīgo baznīcu vadītājiem un pārstāvjiem, lai apspriestu iespējamās vienības jautājumus. Zīmīgi, ka galvenais jautājums, ap kuru grupējās pārējie ar baznīcas vienību saistītie jautājumi, bija arī pāvesta primāts jeb vadošā loma kristīgajā baznīcā. Tas bija liels pārsteigums daudziem, ka absolūtais vairākums pareizticīgo līderu pirmo reizi pēc Lielās shizmas (šķelšanās) 1054.gadā bija gatavi šo pāvesta vadošo lomu atzīt. Pilnīgu saskaņu izjauca vienīgi Krievijas pareizticīgās baznīcas lēmums pamest šo tikšanos. Taču arī viņu demarša motīvi nav īsti skaidri – oficiāli viņi protestēja nevis pret Romas pāvesta virsvadības atzīšanu, bet gan pret Igaunijas pareizticīgo baznīcas klātbūtni sanāksmē, jo Igaunijas baznīca pārtraukusi savu kanonisko saikni ar Maskavas patriarhātu un nodibinājusi to ar Konstantinopoles (Istambulas) ekumenisko patriarhātu.
Tagad aktīvi tiek gatavota Benedikta XVI tikšanās ar Maskavas un visas Krievijas patriarhu.
[Pārpublicēts no Biķeru Draudzes Avīzes]
Ieskaties