Es ticu

Un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts.

Šajā ticības apliecības daļā, pirmkārt, mēs izsakām savu pārliecību par Jēzus personu un Viņa pazemošanos.

Es ticu, ka Jēzus Kristus ir patiesais un vienīgais Dieva Dēls, dzimis no Tēva mūžībā, ar Dievu Tēvu vienāds mūžīgā un dievišķā būtībā un substancē, ka Tēvs visas lietas nodevis Viņa varā, un tas ir patiesi attiecībā arī uz Viņa cilvēcību. Viņš ir visu lietu Kungs, ko radījis kopā ar Tēvu savā dievišķībā.

Es ticu, ka nav neviena cita ceļa nokļūšanai un ticēšanai uz Tēvu, nedz mācīšanās, nedz darbi, nedz cilvēciskais prāts, nedz kāda radīta būtne Debesīs vai virs zemes, kā vien Jēzus Kristus, kas ir vienīgais Ceļš pa kuru mēs nākam pie Tēva.

Es ticu, ka Viņš manis dēļ tika ieņemts no Svētā Gara, bez kādas cilvēciskas sēklas, lai Viņš savā un Tēva žēlastībā radītu mūs pilnībā no jauna. Ka Viņš ir piedzimis no Jaunavas Marijas, ar ko Viņš šķīstī manu un visu ticīgo nosodīto un grēcīgo dzimšanu.

Es ticu, ka Viņš uzņēmās ciešanas un krustu manu un visu ticīgo grēku dēļ, lai mūsu grēki vairs nekavētu mūsu pestīšanu, bet Viņa ciešanas sniegtu mums Viņa glābjošos un bagātīgos apsolījumus.

Es ticu, ka Viņš mira un tika apglabāts, lai Viņš piebeigtu un apglabātu manus un visu ticīgo grēkus.